Meklēšanas rezultāti

Praktiski padomi VID lēmumu pārsūdzēšanai

• Praktiski padomi VID lēmumu pārsūdzēšanai
• Sa­ska­ņā ar li­ku­ma «Par no­dok­ļiem un no­de­vām» 37. pan­ta pie­kto da­ļu un Ad­mi­nis­tra­tī­vā pro­ce­sa li­ku­ma 188. pan­ta pir­mo da­ļu VID
• ģe­ne­rāl­di­rek­to­ra lē­mu­mus var pār­sū­dzēt Ad­mi­nis­tra­tī­va­jā ra­jo­na tie­sā mē­ne­ša lai­kā no VID ģe­ne­rāl­di­rek­to­ra lē­mu­ma
• , uz­ska­ta par pa­zi­ņo­tu sep­tī­ta­jā die­nā pēc tā no­do­ša­nas pas­tā. Jā­ņem vē­rā, ka pēc VID ģe­ne­rāl­di­rek­to­ra lē­mu­ma sa­ņem­ša­nas
• no­dok­ļu mak­sā­tā­jam būs jā­ie­mak­sā bu­dže­tā pa­pil­dus ap­rē­ķi­nā­tais no­dok­lis un no­ka­vē­ju­ma nau­da. La­bā zi­ņa ir tā, ka, ja VID
• var ne­mak­sāt, ka­mēr no­ri­si­nās tie­sā­ša­nās ar VID. Ja VID lē­mums ir pirm­šķie­ta­mi pret­tie­sisks (lē­mu­ma pret­tie­sis­kums ir vieg­li sa­ska­tāms

21. pants. Nodokļu administrācijas autonomija

• , likumdevējs ir vēlējies precizēt šī panta tekstu, nosakot, ka vienīgi nodokļu administrācijai, t.i., VID ir tiesības nodrošināt VID administrēto nodokļu
• ar “nodokļu un muitas kontroles jautājumi”. Tādējādi VID kompetencē esošie nodokļu jautājumi ir noteikti komentējamā likuma 18. pantā, kas regulē nodokļu
• administrācijas pienākumus, kā arī likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” noteiktos VID uzdevumus nodokļu administrēšanā. Līdzīgi arī VID kompetencē
• esošie muitas kontroles jautājumi jeb VID uzdevumi muitas politikas īstenošanā ir noteikti likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”. Komentējamais pants
• nosaka, ka ir aizliegts: iejaukties VID kompetencē esošajos nodokļu jautājumos; iejaukties VID kompetencē esošajos muitas kontroles jautājumos

5. pants. Noteikumi

• noteiktajam var izdot visiem saistošus noteikumus par kārtību, kādā ir piemērojami nodokļu likumi. VID kompetence Panta otrā daļa precīzi definē VID
• grāmatvedībā. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 1. panta sesto daļu VID izstrādātās metodiskos materiālus vai vēstules, kas reglamentē nodokļu
• tikai kā rekomendējošs nodokļu administrācijas viedoklis. Ievērojot izdarītās izmaiņas šajā pantā, ir secināms, ka turpmāk VID izstrādātajiem norādījumiem būs vienīgi
• ieteikumu raksturs, kas ļaus izprast VID nostāju konkrētā jautājuma risināšanai, taču nebūs atzīstams par vienīgo pareizo jautājuma risinājumu. Sīkāk
• padotības iestādēm (piemēram, VID). Privātpersonām jeb nodokļu maksātājiem iekšējais normatīvais akts nav saistošs, bet tas var kalpot kā informatīvs

37. pants. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

• piemērošanu un nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neaptur. Apstrīdot VID amatpersonu lēmumus, svarīgi ir ievērot lēmumu apstrīdēšanas kārtību, proti
• : vai tā ir lietas ārpustiesas apstrīdēšanas kārtība vai pārsūdzēšanas kārtība tiesā. Valsts pārvaldes, t.sk. VID, lēmumu apstrīdēšanu regulē arī citi
• procesuālu jautājumu izvērtēšanā. Ārpustiesas apstrīdēšanas kārtības ievērošana ir obligāts priekšnoteikums VID lēmumu pārsūdzēšanai tiesā
• . Ārpustiesas apstrīdēšanas kārtība VID amatpersonu lēmumus vispirms apstrīd attiecīgās VID institūcijas augstākajam vadītājam (VID ģenerāldirektoram). Jāņem
• vērā, ka ar grozījumiem komentējamā panta 4. daļā, kuri stājās spēkā 2013. gada 11. janvārī, vispārīgos gadījumos nodokļa maksātāja iesniegumu par VID

Tiesu prakse nodokļu lietās

• Jau vai­rā­kus ga­dus tur­pi­nās cī­ņa starp Valsts ie­ņē­mu­mu die­ne­stu (tur­pmāk – VID) un no­dok­ļu mak­sā­tā­jiem par priekš­no­dok­ļa
• » pie­tei­ku­mu par VID lē­mu­ma at­cel­ša­nu. 2011. ga­da 2. no­vem­brī Se­nāts no­lē­ma ap­tu­rēt ties­ve­dī­bu ša­jā lie­tā un uz­dot jau­tā­ju­mu EST
• par Ses­tās di­rek­tī­vas skaid­ro­ju­mu. Lī­dzī­gi kā daudz­ās lie­tās, arī SIA «For­vards V» ga­dī­ju­mā VID lie­dza uz­ņē­mu­mam tie­sī­bas at­skai­tīt
• priekš­no­dok­li. VID lē­mu­mā ne­ap­šau­bī­ja, ka pre­ces ir ti­ku­šas sa­ņem­tas, bet ap­šau­bī­ja to, ka pre­ces ir sa­ņem­tas no no­dok­ļu rē­ķi­nos
• no­rā­dī­tās per­so­nas. VID aps­trī­dē­ja no­dok­ļu rē­ķi­nu ti­ca­mī­bu, jo pas­tāv šau­bas, vai uz­ņē­mums, ku­ra vār­dā ir iz­rak­stī­ti rē­ķi­ni

Starplēmumi nodokļu lietās

• Valsts ie­ņē­mu­mu die­ne­sta (tur­pmāk tek­stā – VID) pie­pra­sī­jums sniegt pa­pil­du in­for­mā­ci­ju (no­dok­ļu dek­la­rā­ci­jas
• pa­pil­di­nā­ju­mus) ir starp­lē­mums, ne­vis ad­mi­nis­tra­tīvs akts. Per­so­na bi­ja sa­ņē­mu­si šā­du VID pie­pra­sī­ju­mu, ku­rā bi­ja no­rā­de
• , ka in­for­mā­ci­jas ne­snieg­ša­nas ga­dī­ju­mā tiks pie­mē­ro­ta ad­mi­nis­tra­tī­vā at­bil­dī­ba. Per­so­na šo pie­pra­sī­ju­mu aps­trī­dē­ja VID ie­tva­ros
• pie­tei­ku­mu, jo VID lē­mums nav ad­mi­nis­tra­tīvs akts. Se­nāts ap­ga­balt­ie­sas lē­mu­mu at­stā­ja ne­gro­zī­tu. [..] VID kon­krē­ta­jā lie­tā
• no lī­dzek­ļiem, kā VID var pār­lie­ci­nā­ties par sā­kot­nē­jās dek­la­rā­ci­jas ti­ca­mī­bu un pa­rei­zī­bu. Līdz ar to se­ci­nāms, ka pats pa­pil­du

21. pants. Kontrolējošā finanšu iestāde

• uzdevumiem ir pārbaudīt nodokļu maksātāja pārskatos un deklarācijās uzrādīto datu pareizību un ticamību. Valsts ieņēmuma dienesta (VID) darbiniekiem
• iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas kontroli. Tas nozīmē, ka VID, saņemot deklarācijas un avansa maksājumu aprēķinus, datus ievada uzskaites sistēmās
• un kontrolē nodokļa samaksas termiņu ievērošanu un nodokļa maksājumu apjomu. VID ierēdņu tiesības VID ierēdņu tiesības nodokļu administrēšanā nosaka
• komentārus sk. likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 28. panta komentārā. Ja VID pārbaudes laikā konstatē, piemēram, ka nodokļu maksātāja rīcībā
• un veidā, kas neatbilst VID iesniegtajām ziņām, VID ir tiesīgs nodokļu maksātājam uz aprēķinu pamata noteikt nodokļu maksājumu lielumu. Līdz 2003. gada 1

17. pants. Nodokļu administrācijas tiesības

• arī nosaka VID, kā nodokļu administrācijas, svarīgākās tiesības un pienākumus. Likums nosaka VID ierēdņu tiesības apmeklēt ražošanas telpas, noliktavas
• naudas sodus u.c. Atsevišķi tiek izdalītas VID ģenerāldirektora, viņa vietnieku, pilnvaroto, centrālā aparāta nodokļu administrēšanas struktūrvienību
• ; pagarināt VID iesniedzamo nodokļu deklarāciju iesniegšanas termiņus u. c. likumā noteiktās tiesības. Likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu” paredz
• , ka lietās par nodokļu parāda un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu piedziņu VID ierēdņiem, kuri apraksta parādnieka mantu un piedzen parādu saskaņā
• ar tiesas spriedumu vai VID lēmumu, tiek piešķirtas tiesu izpildītāja tiesības. Ja nodokļu maksātājs nav samaksājis nodokli 30 kalendāro dienu laikā

138. pants. Neatļautu darījumu veikšana, ja nodokļu maksātājam ir apturēta saimnieciskā darbība

• līdz trim gadiem vai bez tā. Saskaņā ar apskatāmā likuma 34.1 panta devīto daļu nodokļu maksātājam, kuram VID apturējis saimniecisko darbību
• , aizliegts pildīt maksājumu saistības un veikt darījumus. Kā izņēmums ir noteikts, ka gadījums, kad iepriekš, saskaņojot ar VID, tiek saņemta atļauja pabeigt
• darījumu, un VID konstatē, ka darījums netiek veikts, lai izvestu, atsavinātu vai slēptu mantu vai citus ienākuma avotus vai citādā veidā izvairītos
• VID apturējis saimniecisko darbību, no nākamās dienas, kad izsludināts komercreģistra vai Uzņēmumu reģistra žurnāla ieraksts par nodokļu maksātāja
• saimnieciskās darbības apturēšanu, vai ar nodokļu maksātāju, kas VID reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs, no nākamās dienas, kad attiecīgā informācija publicēta VID tīmekļvietnē internetā.

Pierādījumi un pierādīšanas pienākums

• ie­spē­ju ci­tam ad­mi­nis­tra­tī­vā pro­ce­sa da­līb­nie­kam, pro­ti, VID, to aps­trī­dēt, ie­snie­dzot at­tie­cī­gus pie­rā­dī­ju­mus, kas at­spē­ko ša­jā
• sprie­dums SKA-125/2007). VID, pa­ma­to­jo­ties uz pie­rā­dī­ju­miem, var ap­šau­bīt no­dok­ļu mak­sā­tā­ja no­rā­dī­tos da­rī­ju­mus
• , ka VID ir ne­pa­ma­to­ti ap­šau­bī­jis kā­du da­rī­ju­mu vai do­ku­men­tu, at­bil­sto­ši li­ku­ma «Par no­dok­ļiem un no­de­vām» 38. pan­tam no­dok­ļu
• no­dok­ļa rē­ķi­nus, VID var at­spē­kot, ie­gūs­tot pie­rā­dī­ju­mus, kas ra­da pa­ma­to­tas šau­bas par li­ku­mā no­teik­to ob­li­gā­to
• . au­gus­ta sprie­dums SKA-213). Ja VID pa­ma­to­ti ap­šau­ba, vai da­rī­jums ir fak­tis­ki no­ti­cis, per­so­nai, kas iz­man­to tie­sī­bas at­skai­tīt