Meklēšanas rezultāti

Elektronisko iepirkumu sistēma

Elektronisko iepirkumu sistēmas attīstība
tika izveidota valsts elektronisko iepirkumu sistēma (turpmāk – EIS), kura sākotnēji darbojās tikai kā e-katalogu sistēma (e-pasūtījumu apakšsistēma
un izdevīgāku iepirkumu pasūtītājam. ^ Valsts reģionālās attīstības aģentūra: Elektronisko iepirkumu sistēmas attīstība. Pieejams: https://www.eis.gov.lv/EIS
līdzekļi, kas piemēroti elektronisko sakaru tīklā saņemto vai nosūtīto datu apstrādei un uzglabāšanai, kā arī datu pārraidei (PIL 1.panta 7.punkts
). Izmantojot elektroniskos līdzekļus, iepirkumu procedūras var noritēt ērtāk un efektīvāk, tādējādi atvieglojot procedūras norisi visām iesaistītajām
pusēm. Ņemot vērā minēto, arī Latvijā jau kopš 2005.gada ir notikusi pakāpeniska pāreja uz elektroniskajā vidē organizētu iepirkumu sistēmu: 2005.gadā

Konkurence kā publisko iepirkumu stūrakmens
, Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta direktore 10.00 – 10.20 Elektronisko iepirkumu sistēma kā iepirkumu
uzraugu atbalsta rīks Oļegs Fiļipovičs, VRAA Elektronisko iepirkumu departamenta direktors 10.20 – 10.40 Izaicinājumi
Ozoliņš, ZAB PRIMUS DERLING zvērināts advokāts Ventspils pašvaldības pārstāvis Oļegs Fiļipovičs VRAA Elektronisko iepirkumu departamenta
Š.g. 29.oktobrī «Dienas Bizness» sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju, ZAB “PRIMUS DERLING” un KPMG Latvijā organizē ikgadējo konferenci
“Konkurence kā publisko iepirkumu stūrakmens”. Publiskie iepirkumi ir būtisks ekonomikas stimulēšanas instruments, kas nodrošina investīciju ienākšanu

Jaunais Publisko iepirkumu likums
elektroniskai publicēšanai Iepirkumu uzraudzības biroja valsts informācijas sistēmā «Publikāciju vadības sistēma», ievērojot minētās sistēmas lietošanas
noteikumus. Tāpat 2017.gadā ir stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.108 «Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi», kuri pieņemti
visus publiskos iepirkumus varēs rīkot tiešsaistē, izmantojot Elektronisko iepirkumu sistēmu. Lielākā elektroniskās iepirkumu procedūras priekšrocība
regulējumu publisko iepirkumu elektronisko izziņu saņemšanai. Nosacījumi kandidātu un pretendentu izslēgšanai no publiskā iepirkuma vai iepirkuma
procedūras ir pieejami vienotajā Elektronisko iepirkumu sistēmas e-izziņu apakšsistēmā[3], kurā pasūtītājs var vienuviet iegūt visu pārbaudei

Publisko elektronisko iepirkumu noteikumu 2.19.punktā noteikts, ka e-konkursu apakšsistēma pasūtītājiem nodrošina iepirkumu, metu konkursu
un iepirkuma vai koncesijas procedūru rīkošanu, pieteikumus, metus un piedāvājumus iesniedzot elektroniski. E-konkursu sistēma izstrādāta iepirkumu
un piedāvājumu iesniegšanu. Saskaņā ar Publisko elektronisko iepirkumu noteikumu 35.punktu pieteikumu un piedāvājumu elektroniskai saņemšanai pasūtītājs izmanto e
un iepirkuma procedūru pilnībā elektroniskai rīkošanai ar pieteikumu un piedāvājumu elektronisku iesniegšanu, nodrošinot iepirkumu izsludināšanu, pieteikumu
vai piedāvājumu elektronisku iesniegšanu un atvēršanu, piegādātāju iesniegto piedāvājumu vērtēšanu u.c. ar iepirkumu norisi saistītās darbības e-konkursu

iesniegtā pieteikuma noraidīšanas iemeslus); pretendenti par iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā (noraidītajam pretendentam norāda arī tā
vai dinamiskā iepirkumu sistēma netiek izveidota, pasūtītājam 3 darbdienu laikā vienlaikus jāinformē visi kandidāti vai pretendenti par visiem iemesliem, kuru
dēļ iepirkuma procedūra tiek izbeigta vai pārtraukta vai dinamiskā iepirkumu sistēma netiek izveidota. Vēlamies pievērst pasūtītāju uzmanību
); pretendenti par iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā (noraidītajam pretendentam norāda arī tā iesniegtā informatīvā piedāvājuma noraidīšanas
vai pārtraukta vai dinamiskā iepirkumu sistēma netiek izveidota, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam 5 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas vienlaikus jāinformē

piedāvājumu un pieteikumu elektroniskai saņemšanai, piemēram, Elektronisko iepirkumu sistēmas e‑konkursu apakšsistēmu. Vienlaikus norādām, ka saskaņā

iepirkumu institūcijas starpniecību e-kataloga sistēmā Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumu Nr.108 «Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi
institūcijas uzturētas informācijas sistēmas vai pieprasot šo informāciju no centralizēto iepirkumu institūcijas, ja attiecīgas izdrukas informācijas sistēmā netiek nodrošinātas.
Atbilstoši PIL 1.panta 4.punktam centralizēto iepirkumu institūcija ir pasūtītājs, kurš atbilst vienai no šādām pazīmēm: 1) iepērk preces
iepirkumu institūcija ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vai jebkura cita persona, kas ir pasūtītājs PIL izpratnē un atbilst vienai no šādām pazīmēm: 1
un SPSL 20.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pasūtītājs var iegādāties preces, pakalpojumus vai saņemt būvdarbus no centralizēto iepirkumu

iepirkuma procedūras izsludināšanas brīdi. PIL 57.pants paredz, ka iepirkumiem dinamiskajā iepirkumu sistēmā piemēro slēgtu konkursu. Dinamiskās
PIL 36.panta pirmā daļa paredz, ka pasūtītājam ir pienākums nodrošināt brīvu un tiešu elektronisko pieeju iepirkuma procedūras dokumentiem un visiem
iepirkumu sistēmas piemērošanas noteikumus un kārtību nosaka PIL Speciālie noteikumi. Šajos noteikumos tostarp paredzēts, ka pasūtītājs visā sistēmas
deleģējumu Ministru kabinetam noteikt dinamiskās iepirkumu sistēmas piemērošanas noteikumus, uz kā pamata izdoti SPSL Speciālie noteikumi, kuru 187.4

Dinamiskā iepirkumu sistēma
kandidātu atlases prasības. ^ Elektronisko iepirkumu sistēma. Pieejams: https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/11013 [aplūkots: 01.08.2018]
Dinamiskā iepirkumu sistēma (turpmāk tekstā – DIS) ir bieži lietojamiem un tirgū plaši pieejamiem būvdarbiem, pakalpojumiem un piegādēm izmantots
savām vajadzībām, nevis centralizēto iepirkumu institūcija citu pasūtītāju vajadzībām, organizē iepirkumu un izveido kvalificētu piegādātāju sarakstu