Pārlekt uz galveno saturu
Meklēšanas rezultāti
Normatīvā bāze
Dokumentu un biroju pārvaldības rokasgrāmata
- . Tālāk dots to uzskaitījums. Tiesa gan, ne visi tie ikdienas darbā ir nepieciešami parastam lietotājam. Normatīvo aktu uzskaitījums aktualizēts 2020.gada
- likumi, tālāk zem katra no tiem apkopoti uz to pamata izdotie MKN: Informācijas atklātības likums, pieņemts 29.10.1998. Fizisko personu datu
- apstrādes likums, pieņemts 21.06.2018. Valsts informācijas sistēmu likums, pieņemts 02.05.2002. Elektronisko dokumentu likums, pieņemts 31.10.2002
- . Dokumentu juridiskā spēka likums, pieņemts 06.05.2010. Arhīvu likums, pieņemts 11.02.2010. Uz Informācijas atklātības likuma pamata izdotie MKN 26.04.2005
- , gan lietojam elektroniskos, ir jāizmanto arī Arhīvu likums (pieņemts 11.02.2010.) un Dokumentu juridiskā spēka likums (pieņemts 06.05.2010.), kā arī tiem
24. pants. Iepazīstināšana ar darba koplīgumu
Darba likuma komentāri
- 24. pants. Iepazīstināšana ar darba koplīgumu
- koplīgums, gan tad, kad dokumentā tiek veikti grozījumi. Tāpat likums nosaka maksimālo termiņu, kādā darbinieki jāiepazīstina ar darba koplīgumu vai tā
- dokumentu. Savukārt, ja sazināties nav iespējams, tad darbinieka iepazīstināšana notiks brīdī, kad viņš atgriezīsies darbā. Ņemot vērā, ka likums
- (1) Darba devēja pienākums ir iepazīstināt visus darbiniekus ar darba koplīgumu ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc tā apstiprināšanas vai darba
- koplīguma no-teikumu grozīšanas. (2) Darba devēja pienākums ir gādāt par to, lai darba koplīguma teksts būtu pieejams ikvienam darbiniekam. Komentē
- Rita Dindune (1) Darba koplīgums ir saistošs tā pusēm, un tā noteikumi attiecas uz visiem darbiniekiem, kas tiek nodarbināti pie attiecīgā darba devēja
Padomes darbība un lēmumu peņemšana
Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmata
- Komentē ZAB «TGS Baltic» Padome parasti nav pastāvīgais sabiedrības orgāns, tās darbība lielākoties ir periodiska. Likums nenosaka detalizētu
- padomes darba kārtību, taču, ievērojot, ka Komerclikuma 144.panta pirmās daļas 9.punkts nosaka, ka statūtos var paredzēt noteikumus, kas nav pretrunā
- vai pat ceturksnī. Likums nosaka, ka padomes sēdes jānotur ne retāk kā reizi ceturksnī. Tomēr, ja dalībnieki vēlas, padomes sēdes var notikt biežāk
- priekšsēdētāju tā prombūtnes vai darba nespējas laikā, kā arī tad, ja padomes priekšsēdētājs ir devis uzdevumu sevi aizstāt. Padomes sēdes sasauc
- iniciēt padomes sēdes sasaukšanu, taču viņi var pieprasīt sasaukt dalībnieku sapulci, kura var izskatīt jebkuru jautājumu (sk. 3.1.4.nodaļu). Tā kā likums