Pārlekt uz galveno saturu
Meklēšanas rezultāti
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 9.novembra spriedums lietā Nr.C33355814, SKC‑340/2017
Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmata
- saistību apmēru. [4.3] Apelācijas instances tiesa pārkāpusi Civilprocesa likuma 9. un 10.pantu, kā arī 97.panta trešo daļu. Tiesa nepamatoti atteicās
- , kā to nosaka Civilprocesa likuma 473.panta pirmā daļa, Augstākā tiesa atzīst, ka pārsūdzētais spriedums atceļams un lieta nododama jaunai
- var celt prasību pēc izvēles – vai nu pret uzņēmuma nodevēju (pārdevēju), vai ieguvēju. Likums nosaka, ka pušu vienošanās, kas pretēja iepriekš minētajam
- Alfred Benedidik en Zonen BV, para 11; Balodis K. Komersanta uzņēmums kā civiltiesību objekts // Likums un Tiesības. 2005, Nr.3 (67), 68.lpp.). Savukārt
- // Likums un Tiesības, 2005, Nr.3 (67), 68.–70., 102.lpp.; Balodis K. Ievads civiltiesībās. Rīga: Zvaigzne ABC, 2007, 102.–103.lpp.). Līdz ar to
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 14.februāra spriedums lietā Nr. SKC-1622/2014
Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmata
- , ar kuru prasība apmierināta. Tiesa nepareizi interpretējusi Komerclikuma 217.pantu. Minētā tiesību norma vērtējama kontekstā ar Civilprocesa likuma 209
- ., 214., 219.pantu, kurā likumdevējs definējis tiesas pienākumu pieņemt konkrēta satura lēmumu, un Civilprocesa likuma 210., 215. un 220.pantu, kurā
- , un attiecībā uz argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībā, kā to noteic Civilprocesa likuma 473.panta pirmā daļa, Civillietu departaments atzīst, ka tiesas
- .panta pirmās daļas nepareizu piemērošanu un iztulkošanu, kas ir pamats sprieduma atcelšanai. [6] Civilprocesa likuma 193.panta piektās daļas pirmais
- , tādēļ kasācijas sūdzība apmierināma. Tā kā spriedums tā pārsūdzētajā daļā tiek atcelts, atbildētājai saskaņā ar Civilprocesa likuma 458.panta otro daļu