Pārlekt uz galveno saturu
Meklēšanas rezultāti
Institucionālās publiskās un privātās partnerības regulējums Latvijā
Publiskās un privātās partnerības rokasgrāmata
- , regulē Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums. Tātad, ja kopsabiedrība slēgs publiskās partnerības līgumu ar publisko
- partneri, jāpiemēro šādi likumi – PPP likums, Publisko iepirkumu likums, Komerclikums un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību
- pārvaldības likums[1] –, kā arī jāievēro Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums[2]. Footnotes ^ Publiskas personas
- kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums. Latvijas Vēstnesis, Nr.216 (5276), 2014.gada 16.oktobris. ^ Publiskas personas finanšu līdzekļu
- un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums. Latvijas Vēstnesis, Nr.114 (397), 1995.gada 19.jūlijs.
96. pants. Profesionālā apmācība vai kvalifikācijas paaugstināšana
Darba likuma komentāri
- atzīšanu». Šī likuma A daļa ir spēkā jau no 2001. gada 20. jūlija, bet B daļa – no 2003. gada 1. janvāra. Likuma mērķis ir: 1
- , kad izdots izglītības dokuments, kas apliecina profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu. Likums ierobežo vienošanās maksimālo termiņu
- ar profesionālās apmācības vai kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumu apmēru. Tāpat likums nosaka konkrētu termiņa sākumu – diena, kas izdots izglītības
- vienošanās par apmācību nebūs spēkā. Jāatzīmē, ka likums nenosaka, ka vienošanos vispār nevar slēgt, bet gan, ka vienošanās nebūs spēkā. Protams, domājot
- ar to izdevumu segšanu skatāms kopā – kā laika posmu, kurā ieguldītie izdevumi skaitāmi kopā, likums nosaka vienu gadu. Tātad, ja darbinieks