Meklēšanas rezultāti

Kritēriji mežaudzes atzīšanai par atjaunotu

• minimāli nepieciešamā kopējā ieaugušo koku skaita. Minimālais atjaunotās mežaudzes koku augstums: skuju kokiem ir 0,1 metrs
• ; lapu kokiem – 0,2 metri. Atjaunotajā platībā kopējais ieaugušo koku skaits atkarībā no valdošās koku sugas
• ir: priedei – ne mazāk kā 3000 koku uz hektāru; ozolam, osim, vīksnai, gobai, kļavai, dižskābardim un skābardim – ne mazāk kā 1500 koku
• uz hektāru; pārējām koku sugām – ne mazāk kā 2000 koku uz hektāru (ja melnalksnis atjaunojas ar celma atvasēm, pie viena celma uzskaita
• ne vairāk kā 4 atvases). Ieaugušo koku izvietojumam ir jābūt vienmērīgam. Maksimālā platība, kurā mežaudze nav atjaunota, nedrīkst

Koptas atjaunotās mežaudzes (jaunaudzes) kritēriji

• . Ja atjaunotās mežaudzes (jaunaudzes) koku vidējais augstums ir no 2 līdz 10 metriem, to atzīst par koptu, ja tā atbilst šādiem kritērijiem
• : koku suga atbilst kritērijiem mežaudzes atzīšanai par atjaunotu (sk. iepriekšējo tabulu). Neatbilstības gadījumā mežaudze
• atzīstama par atkārtoti atjaunojamu; koku skaits atbilstoši valdošās koku sugas koku vidējam augstumam: mežaudzes pirmajā stāvā nav lielāks
• kā normālais koku skaits vienā hektārā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju un Meža valsts reģistra informācijas apriti. Apsei
• piemēro priedei noteikto koku skaitu, nav mazāks kā minimālajam šķērslaukumam atbilstošais koku skaits vienā hektārā saskaņā ar normatīvajiem aktiem

Dzīvnieku un augu uzskaites un novērtēšanas regulējums

• ilgstoši un dod ražu vairākos saimnieciskās darbības laika periodos (piemēram, augļu un ogu dārzi, dekoratīvo un augļu koku un krūmu stādījumi
• sīpoli un griezti ziedi, labība, sausā lopbarība, sēklas, lini un kaņepes), stādāmais materiāls dekoratīvo un augļu koku un krūmu stādaudzētavās
• koku un ogu krūmu stādījumus norāda bilances postenī «Pamatlīdzekļu izveidošana un celtniecības objektu izmaksas». Zemesgabalus, ar kuriem fiziski
• un atlikumu pārrēķinu. Līdz ar to ir nepieciešama analītiska uzskaite pa izmaksu uzskaites objektiem, nosakot uzskaites vienības. Tabulās ir sniegti nozares
• kultūras Dārzeņu veidi, puķes Stādaudzētava Koku, krūmu un puķu kultūras Stādi Zālāji

Koku uzskaites un novērtēšanas regulējums

• Koku uzskaites un novērtēšanas regulējums
• Uzņēmumiem, organizējot koku uzskaiti, ir jānodrošina nepārtraukta koku skaita un sastāva kontrole un pareiza to novērtēšana. Latvijā koku uzskaiti
• regulē dažādi likumi un Ministru kabineta noteikumi, tajā skaitā šādi specifiskie normatīvie akti: likums «Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti
• darījumos»; Ministru kabineta 2007.gada 6.novembra noteikumi Nr.744 «Noteikumi par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti» (MK noteikumi Nr.744). Likums
• «Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos» nosaka vienotu uzskaites kārtību darījumos visos koku un apaļo kokmateriālu aprites posmos
• (uzglabāšana, apstrāde un pārstrāde). Likumā «Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos» ir sniegtas definīcijas un skaidrojumi, un tie ir šādi

Saimnieciskās darbības ierobežojumi enerģētikas objektu aizsargjoslās

• koku, kas aug gar gaisvadu elektrolīnijām, lūšana un krišana uz vadiem radīja elektrolīniju pārrāvumus, kā rezultātā radās masveida pārtraukumi
• un uzturama brīva no kokiem un krūmiem, respektīvi, koku un krūmu augšana tajās nav pieļaujama. Pārējā aizsargjoslas daļa savukārt tiek dēvēta
• (lielākā daļa zaru aug virzienā uz līnijas vadiem) vai mehāniski bojāta sakņu sistēma; lapu koku attālums no zaru galiem līdz malējam vadam elektrisko
• , tad tam: pirms potenciāli apdraudošo koku nociršanas tie jāiezīmē ar labi redzamām zīmēm; ja ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju nav panākta
• ); aizliegts bojāt mežaudzes kokus, kas netiek nocirsti; koki un krūmi jāzāģē tā, lai koku un krūmu celmi nebūtu augstāki par 10 cm; augošu koku zari

Koku ciršana ārpus meža

• Koku ciršana ārpus meža
• ir vismaz 0.5 hektārus liela, tās faktiskais stāvoklis atbilst meža definīcijai un koku augšanas potenciāls ir realizējies, koku vidējam augstumam
• ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu ārpus meža (tātad saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumiem Nr. 309 «Noteikumi par koku ciršanu ārpus
• meža»). Jaunais regulējums atvieglo zemes īpašniekiem koku nociršanu zemē, kas atbilst Meža likuma trešā panta pirmās daļas 2. punktā aprakstītajiem
• kritērijiem atbilstošai zemei, proti, citas zemes lietošanas kategorijas zemei 0.5 hektāru un lielākā platībā, uz kuras ir izveidojusies mežaudze ar koku
• izsniegšanas kārtību, paredzot, ka vietējā pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem var konkrētāk noteikt koku ciršanas izvērtēšanas kārtību

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2018. gada 27. jūnija spriedums lietā Nr. A42396514, SKA-195/2018

• 2012. gada 2. maija noteikumiem Nr. 309 «Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža» un Meža likuma 8. pantu. Tiesa secināja, ka Meža likuma 8. panta otrajā
• jēdziens «ciršana» apzīmē tādu iedarbību uz koku, kuras rezultātā koks pilnībā zaudē savu augtspēju. Rīgas domes 2013. gada 15. janvāra saistošo noteikumu
• dabas daudzveidības samazinājumu, ko radījis koka augtspējas pilnīgs zudums. Proti, šajā normā jēdziens «ciršana» apzīmē tādu iedarbību uz koku, kuras
• veiktā neprofesionālā koku nogalotņošana ir būtiski bojājusi kokus, izraisot daļēju šo koku augtspējas zudumu. Līdz ar to pieteicējam tika noteikts
• pienākums samaksāt 694,35 euro zaudējumu atlīdzību par minēto koku bojāšanu. Lēmums pamatots ar Rīgas domes 2013. gada 15. janvāra saistošajiem noteikumiem

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta  2015. gada 15. aprīļa spriedums lietā Nr. A420628311

• daudzveidības samazināšanu aprēķināšanas būtu tiesības paredzēt arī sodu par patvaļīgi nocirstiem kokiem, jo likumdevējs par patvaļīgu koku ciršanu atkarībā
• lielāku zaudējumu atlīdzinājuma apmēru patvaļīgas koku ciršanas gadījumā Tēze: Meža likuma 8.panta otrajā daļā ietvertais deleģējums nevar
• par patvaļīgi nocirstiem kokiem, jo likumdevējs par patvaļīgu koku ciršanu atkarībā no precīza prettiesiskās darbības sastāva paredzējis gan administratīvo
• atbildību, gan kriminālatbildību. Tēze: Koku ciršanas rezultātā dabas daudzveidībai nodarītā zaudējuma apmērs atkarīgs no vairākiem faktoriem, kas
• raksturo tieši pašu nocirsto koku. Lai šādus faktorus ņemtu vērā, nosakot, cik liels zaudējums dabai radies, normatīvajā regulējumā tiek izmantotas

Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nama 2016. gada 8. februāra  spriedums lietā Nr. A420294915

• izdošanu, ar kuru Valsts meža dienests izsniegtu apliecinājumu koku ciršanai nekustamajā īpašumā «Celmiņi», Lizuma pagasts, Gulbenes novads, kadastra Nr
• birojā ar iesniegumu koku ciršanai 2015.gadā, kurā lūgts izsniegt ciršanas apliecinājumu koku ciršanai īpašumā «Celmiņi», kadastra Nr.5072 003 0037
• un Dienesta ģenerāldirektoram, pieteicējs norāda, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.935 «Noteikumi par koku ciršanu
• valdošās koku sugas – priedes – caurmēra mērījumos tika norādīts tikai viens parametrs, kuru varētu uzskatīt par pieteicēja iesniegto – aprēķināts vidējais
• iecirkņa inspektoram. Pieteicējs uzskata, ka šādi augošu koku bojājumi samazina potenciāli tūlīt cērtamo koku koksnes vērtību, kā arī tālākā perspektīvā

Saimnieciskās darbības ierobežojumi aizsargjoslās

• aizliegts veikt kailcirtes, izņemot mežaudzē, kurā valdošā koku suga ir baltalksnis, koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai un vējgāžu, vējlaužu
• visā aizsargjoslas platumā. Veicot kailcirti mežaudzē, kurā valdošā koku suga ir baltalksnis, ievēro šādus nosacījumus: saglabā ozolus, liepas
• , vīksnas, gobas, kļavas, priedes, melnalkšņus, vītolus un mežābeles; aizliegta koku ciršana nogāzēs, kuru slīpums pārsniedz 30 grādus; aizliegta koku
• īpatsvars nepārsniedz 80 procentus no kopējā ieaugušo koku skaita. Sa­vu­kārt aiz­sarg­jos­lās ap pur­viem ir aiz­liegts ie­rī­kot jau­nus