Meklēšanas rezultāti

Viss saturs
Grāmatas
Raksti
Pasākumi
Cits saturs

Tiesības uz datu dzēšanu jeb «tiesības tikt aizmirstam»

Līgumu rokasgrāmata
  • Tiesības uz datu dzēšanu jeb «tiesības tikt aizmirstam»
  • Regulas 17.pantā ir nostiprinātas personas tiesības uz savu personas datu dzēšanu jeb tiesības «tikt aizmirstam» – personai ir tiesības iebilst datu
  • apstrādes turpināšanai, kā arī pieprasīt datu dzēšanu, kad to apstrādei vairs nav tiesiska pamata. Tādējādi personai ir tiesības lūgt neatgriezenisku
  • personas datu publicēšanu. Regulā izmantotais apzīmējums «tiesības tikt aizmirstam» ir attiecināms uz personas datu apstrādi interneta tiešsaistes vidē
  • . «Tiesības tikt aizmirstam» vairs neattiecas vienīgi uz meklētājprogrammu (piemēram, Google reģionālo lapu) rezultātu atspoguļošanu, bet uz daudz
  • plašāku tiesību apjomu, nosakot, ka personai ir tiesības vērsties pie jebkura datu apstrādes pārziņa, pieprasot dzēst savus personas datus. Personas

Iznomātāja tiesības

Nekustamā īpašuma rokasgrāmata
  • Iznomātāja tiesības
  • pret nomnieku uz līguma pamata. Šī tiesība iznomātājam ir arī pret apakšnomnieku, kuram nomnieks nodevis tālāk savas nomas tiesības uz zemes gabalu. Tādas
  • pašas aizturējuma tiesības ir izīrētājam, kas izīrē telpas vai ēku, kas nav saistīta ar peļņas gūšanu, uz īrnieka lietām, ko atrodas izīrētajās telpās
  • , pārdodot aizturēto mantu vai kā citādi to izlietot. Savukārt ēkas vai telpu iznomātājiem Civillikums neparedz tiesības aizturēt nomnieka lietas
  • atrisināmi tiesas ceļā. Aizturējuma tiesības nedrīkst piemērot situācijās, kas nav likumā tieši norādītas. Šajā gadījumā ēkas iznomātājs (ar nosacījumu
  • , ka iznomātājs ir komersants) varētu izmantot Komerclikumā iestrādāto aizturējuma tiesību, kas komersantam dod tiesības aizturēt viņa valdījumā esošas

Pirmpirkuma tiesības

Nekustamā īpašuma rokasgrāmata
  • Pirmpirkuma tiesības
  • .pantam pirmpirkuma tiesības puses var pielīgt kā blakus noteikumu nekustamā īpašuma pirkuma līgumā (līgumiskās pirmpirkuma tiesības). Proti
  • vai ne. Izmantojot šīs tiesības, pirmpirkuma tiesīgajam jāizpilda tieši tie paši nosacījumi, ko piedāvā pircējs. Ja īpašums pārdots tālāk, nepaziņojot
  • , no kurām vienai ir likumiskās pirmpirkuma tiesības, bet otrai – līgumiskās, atbilstoši Civillikumam priekšroka būs dodama likumiskajām pirmpirkuma
  • tiesībām. Izņēmums ir no likuma «Par pašvaldībām» izrietošās pašvaldību pirmpirkuma tiesības, kas aprakstītas tālāk. Tāpat jāņem vērā, ka vairāki
  • speciāli likumi paredz «dubultās» pirmpirkuma tiesības, proti, vairākas pirmpirkuma tiesīgās personas, kurām pirmpirkuma tiesības likumā noteiktas secīgi, citai pēc citas.