Meklēšanas rezultāti

1. pants. Darba tiesisko attiecību tiesiskais regulējums

• 1. pants. Darba tiesisko attiecību tiesiskais regulējums
• minētā CL norma, kā pamatojumu minot tā 2195. pantu. Komentē Karīna Platā Darba tiesisko attiecību tiesiskais regulējums noteikts ne tikai DL, tāpēc
• ar dar­binieku pār­stāvjiem, atbilstoši DL 55. panta no­tei­kumiem; 5) citi normatīvie akti darba tiesisko attiecību jomā (likumi, Ministru kabineta noteikumi
• un starp­tautiskajiem tiesību aktiem, kā arī speciālajiem Saeimas pieņemtajiem likumiem, kas darba tiesisko attiecību sfērā regulē konkrētu darba attiecību
• attiecīgo CL normu. Piemēram, DL nav paredzēts, kā noformējama darba tiesisko attiecību izbeigšana darbinieka nāves dēļ. Tas ir noteikts CL 2195
• aktos. Likumi. DL regulēti visi ar darba tiesiskajām attiecībām saistītie jautājumi: darba tiesisko attiecību dibināšana, uzturēšana un izbeigšana

Datu apstrādes principi un tiesiskie pamati

• , datu apstrāde darba tiesisko attiecību nodibināšanai sevī ietver datu ievākšanu, lai noslēgtu darba līgumu (tiesiskais pamats – Līguma izpilde). Tomēr
• noslēdz darba tiesiskās attiecības ar darba devēju. Visi darba devēja ievāktie datu subjekta dati ir nepieciešami darba tiesisko attiecību noslēgšanai
• devējam ir pienākums sniegt ziņas Valsts ieņēmumu dienestā par darba tiesisko attiecību uzsākšanu ar datu subjektu. Sabiedrības intereses Datu apstrāde
• darba devējs nedrīkst šos datus izmantot citu ar darba tiesisko attiecību nodibināšanu un izpildi nesaistītu datu apstrādes mērķu sasniegšanai
• , vai pastāv Regulā noteiktais personas datu apstrādes tiesiskais pamats personas datu apstrādes uzsākšanai. Piekrišana Datu subjekts ir devis piekrišanu savu

Salīdzinājums starp darba līguma un uzņēmuma līguma raksturīgākajām pazīmēm

• Salīdzinājums starp darba līguma un uzņēmuma līguma raksturīgākajām pazīmēm
• . Pazīmes Darba līgums Uzņēmuma līgums 1. Tiesiskais regulējums CL un DL
• Nav pakļautības attiecību 7. Finansiālā atkarība Atkarīgs no darba devēja, neuzņemas finansiālo risku
• Nav finansiālās atkarīgas, uzņemas finansiālo risku CL nodaļā «Prasījumi no darba attiecībām» ir paredzēts arī regulējums graudniecības
• Apkopojot iepriekš minēto, var nošķirt darba līguma un uzņēmuma līguma raksturīgākās pazīmes. Ir gan jāatceras, ka katra tiesiskā attiecība
• var attiekties gan uz darba, gan uzņēmuma līgumu. Tā, piemēram, Augstākās tiesas Civillietu departamenta spriedumā lietā Nr. SKC-658/2017 ir skaidrots, ka tās

Saimnieciskās darbības ierobežojumi enerģētikas objektu aizsargjoslās

• īpašnieks vai tiesiskais valdītājs izmanto aizsargjoslu, nemaksājot atlīdzību par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu. Šis nosacījums
• «Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika». Visdetalizētākais regulējums noteikts darbībām ap gaisvadu elektrolīnijām. Tas
• elektroapgādē valstī. Jauns regulējums tika ieviests, ņemot vērā sabiedrībai, videi un saimnieciskās darbības interesēm nodarīto kaitējumu ar mērķi novērst
• darbību, kā arī jārūpējas par elektrolīniju savlaicīgu atbrīvošanu no bīstamiem kokiem. Ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nebūs laikus nocirtis
• tīklu gaisvadu līnijās, kuru spriegums nepārsniedz 1 kilovoltu, ir mazāks par četriem metriem; tie ir bebru grauzti koki. Normatīvais regulējums paredz

Darbinieku atbildības jautājumi

• Darba tiesisko attiecību ietvaros var rasties dažāda rakstura situācijas, kurās darba tiesisko attiecību izbeigšana ir pats radikālākais lēmums
• , un var būt gadījumi, kad darba devējs tomēr pieļauj darba tiesisko attiecību turpināšanu ar konkrēto darbinieku. Tad darba devējs var izvērtēt
• , vai ir pamats darbinieka disciplināratbildībai vai civiltiesiskajai atbildībai, ja, piemēram, ir pieļauts darba līguma vai iekšējo darba kārtības noteikumu
• pārkāpums no darbinieka puses ar vai bez materiāla rakstura seku radīšanu darba devējam. No darba devēja puses jebkurš pārkāpums ir uztverams nopietni
• , atbilstoši dokumentējams un izvērtējams, lai izslēgtu iespējamus atkārtošanās gadījumus vai novērstu nopietnākus pārkāpumus. Tāpēc Darba likums (DL

Likumīga personas datu apstrāde

• tiesisko pamatu – piekrišanu savu personas datu apstrādei – darba devējam ir jāņem vērā, ka to var izmantot tikai un vienīgi gadījumos, kad šāda
• . Tādējādi darba tiesiskajās attiecībās tikai retos gadījumos piekrišanas tiesiskais pamats būs pieļaujams darbinieku datu apstrādei. Tas tādēļ, ka darba
• kāds no VDAR 9. panta otrās daļas izņēmumiem. Visbiežāk darba attiecību ietvaros piemērojamie tiesiskie pamati darbinieku datu apstrādei būs: apstrāde
• ir piemērojams vismaz viens no VDAR minētajiem tiesiskajiem pamatiem. Attiecīgi pārziņiem katrs datu apstrādes veids ir jāspēj pamatot ar tiesisko pamatu
• personas datu apstrādi). Darba attiecībās galvenokārt tiks apstrādāti darbinieku un citu personu vispārīgie dati, kuru apstrādes mērķiem ir jāspēj

Tiesiskais regulējums

• Tiesiskais regulējums

XIV nodaļa. Elektroniskās informācijas uzskaite būvlaukumā un tās izmantošana

• . Elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas datu izmantošana nodokļu administrēšanā, uzraudzības un kontroles īstenošanā darba tiesisko attiecību jomā
• . pants. Apakšuzņēmējs 109. pants. Būvlaukumā nodarbināta persona 110. pants. Elektroniskās darba laika uzskaites sistēma 111. pants. Būvlaukumā
• nodarbinātas personas elektroniskā identifikācija 112. pants. Vienotā elektroniskās darba laika uzskaites datubāze 113. pants. Elektroniskās darba laika
• uzskaites sistēmā reģistrējamie dati un prasības attiecībā uz elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu 114. pants. Elektroniskās darba laika uzskaites
• sistēmas datu glabāšana, nodošana vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē un izsniegšana kontrolējošām institūcijām 115. pants

6. pants. Darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība

• 6. pants. Darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība
• regulējums jāizprot un jāpiemēro plašāk, t.i., darbinieka tiesiskais stāvoklis nevar tikt pasliktināts ne ar vienu darba devēja dokumentu. Tas nozīmē
• pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli. (2) Nav spēkā darba līguma noteikumi, kas pretēji darba koplīgumam pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli
• normatīvais akts nepasliktina darbinieku tiesisko stāvokli. Lokālajos normatīvajos aktos darba devējs var noteikt nosacījumus, kas atbilst ārējo
• (1) Nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumu, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu no­teikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem
• . Komentē Rita Dindune (1) DL aizliedz darba devējam pie­mērot darba nosacījumus, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka stāvokli, tātad

Amatu struktūras apstiprināšana un grozīšana

• pieņemšanai darbā, nodarbināšanai, darba tiesisko attiecību izbeigšanai un citu līdzīga rakstura organizatorisku, tehnoloģisku vai sociālu pasākumu
• darbinieku skaita pieaugumā vai samazināšanā, kam ir atbilstošs regulējums, ko paredz Darba likums. Komersanta struktūra ir cieši saistīta ar darba devēja
• Atbilstoši darba devēja izveidotai organizatoriskajai struktūrai, darba devējs (valde) apstiprina amatu struktūru, kas ir par pamatu darbinieku
• ieviešanai. Tāpat ar valdes lēmumu vai rīkojumu darba devējs var veikt izmaiņas amatu struktūrā, ieviešot jaunus vai papildu amatus vai darba vietas, kā arī
• samazinot darba vietas vai strukturālās vienības. Šādu izmaiņu veikšana ir tiešā kopsakarā ar reorganizāciju veikšanu uzņēmumā, kas izpaužas