Meklēšanas rezultāti

Atstādināšana

• Atstādināšana
• , lai izlemtu par darbinieka atstādināšanu. Augstākā tiesa ir secinājusi, ka «atstādināšana no darba nav disciplinārsods par kādu pārbaudītu vai pierādītu
• ]. Atstādināšana papildus preventīvai funkcijai dod iespēju veikt dienesta pārbaudi un uzteikt darba līgumu, ja ir konstatēts pietiekams pamats darba devēja
• var kaitēt darba devēja vai trešo personu interesēm.[7] Par atstādināšanas laiku netiek izmaksāta darba samaksa.[8][9] Tomēr, ja atstādināšana būs bijusi
• Nr. SKC-461/2017, 8. punkts (atstādināšana nav disciplinārsods, bet darba devējam atvēlēts preventīvs līdzeklis iespējama interešu apdraudējuma
• Gadījumos, kad darba devēja rīcībā nonāk informācija vai dokumenti par iespējamu darbinieka pārkāpumu, darba devējs var izdot rīkojumu

58. pants. Atstādināšana no darba

• 58. pants. Atstādināšana no darba
• (1) Atstādināšana no darba ir ar darba devēja rakstveida rīkojumu noteikts pagaidu aizliegums darbiniekam atrasties darba vietā un veikt darbu
• atstādināšana no darba ir bijusi nepa­matota darba devēja vainas dēļ, darba devējam ir pie­nākums izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu par visu darba
• no pienākumu pildīšanas un darba devējam šī prasība ir obligāti izpildāma. Jāpiezīmē, ka gadījumos, kad darbinieka atstādināšana no darba notiek pēc
• prasībām. Ja darbinieka atstādināšana no darba ir bijusi nepamatota darba devēja vainas dēļ, darba devējam ir pienākums iz­mak­sāt darbiniekam vidējo
• », likums noteicis šo ierobežojumu. Savukārt praksē ir situācijas, kad tiesa darba devēja pamatotās intereses darbinieka atstādināšanā no darba ilgāk

Tiesā izvērtējamie jautājumi sakarā ar darbinieka darba līguma uzteikumu svarīgu iemeslu dēļ; Darba likuma 100. panta piektās daļas un 58. panta trešās daļas tvērums; uzteikuma pamatotības pierādīšanas pienākums

• Tiesā izvērtējamie jautājumi sakarā ar darbinieka darba līguma uzteikumu svarīgu iemeslu dēļ; Darba likuma 100. panta piektās daļas un 58. panta trešās daļas tvērums; uzteikuma pamatotības pierādīšanas pienākums
• atstādināšanā no darba atbilstoši Darba likuma 58. panta trešajai daļai neietilpst Darba likuma 100. panta piektās daļas tvērumā un nevar tikt kvalificēta
• saturošu ziņu izpaušana. Atstādināšana no darba atbilstoši Darba likuma 58.panta pirmajai daļai ir ar darba devēja rakstveida rīkojumu noteikts pagaidu
• departaments atzīst, ka darba devēja tiesību izmantošana darbinieka atstādināšanā no darba neietilpst Darba likuma 100.panta piektās daļas tvērumā un nevar
• noteic, ka gadījumā, ja darbinieka atstādināšana no darba ir bijusi nepamatota darba devēja vainas dēļ, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam
• izskatīšanas robežām ir pievēršama jautājumam, vai darba devējas realizētā atbildētājas atstādināšana no darba atbilstoši spēkā esošam rīkojumam

Rīkojumi

• likumā norāde uz rīkojumu atrodama: 58.panta pirmajā daļā, kurā noteikts, ka atstādināšana no darba ir ar darba devēja rakstveida rīkojumu noteikts
• dar­ba tie­sis­ko at­tie­cī­bu uz­tu­rē­ša­nas pro­ce­sos. Jāatzīmē, ka atsevišķos gadījumos rīkojumu nepieciešamību nosaka normatīvie akti. Darba
• pagaidu aizliegums atrasties darba vietā un veikt darbu; 74.panta pirmajā daļā, kurā noteikts, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību (laika
• algas darbiniekam darba samaksu, akorda algas darbiniekiem – vidējo izpeļņu), ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu dēļ, kad, pamatojoties uz attiecīgu
• darba devēja rīkojumu, veic veselības pārbaudi ārstniecības iestādē (1.punkts) vai darba laika ietvaros piedalās profesionālajā apmācībā

Darbinieka uzteikums

• uzdevuma došana Darbinieka atstādināšana no darba pienākumu pildīšanas Diskriminācija un nelabvēlīgu seku radīšana
• Uzteikums vispārīgā kārtībā Saskaņā ar DL 100. panta pirmo daļu darbiniekam ir tiesības vienpusēji uzteikt noslēgto darba līgumu. Darbinieks šīs
• tiesības pēc saviem ieskatiem var izlietot jebkurā laikā un darba devējs nedrīkst tās ierobežot ar kādiem papildu nosacījumiem vai noteikumiem
• . Ja darbinieks pats uzteic darba līgumu, viņam jārēķinās, ka tam nepienāksies nekādi papildu maksājumi no darba devēja, izņemot nesaņemto darba samaksu
• iegūšanas dienas[1]. Darbinieka uzteikuma termiņš Darbinieka uzteikuma termiņš ir viens mēnesis, ja darba līgumā vai koplīgumā nav noteikts īsāks termiņš

14. pants. Darbinieka nosūtīšana

• (1) Darbinieka nosūtīšana šā likuma izpratnē ir tie gadījumi, kad saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu: 1) darba devējs, pamatojoties
• uz līgumu, ko viņš noslēdzis ar personu, kuras labā tiks veikts darbs, nosūta darbinieku uz citu valsti; 2) darba devējs nosūta darbinieku uz citā valstī
• esošu filiāli vai koncernā ietilpstošu uzņēmumu; 3) darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs kā darba devējs nosūta darbinieku darbaspēka
• . (21) Šā panta pirmās daļas 3. punktā minētais darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs uzskatāms par darba devēju, kas nosūta darbinieku veikt
• nosūta darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs, tad viņam kā darba devējam ir pienākums nodrošināt uz Latviju nosūtītajam darbiniekam tādus

Darba intervija Darba likumā

• Darba intervija Darba likumā

Darba aizsardzība biroju darbā

• Darba aizsardzība biroju darbā
• stun­das pie da­to­ra, tad šī sa­da­ļa uz vi­ņiem ne­at­tie­cas. 2019. gadā Darba aizsardzības likumā tika pieņemti grozījumi, kuri ietekmē arī darba
• aizsardzības jautājumu risināšanu, ja uzņēmumā darbs tiek veikts ar datoru attālināti. Ar terminu «attālināts darbs» saprot tādu darba izpildes veidu
• , kuru nodarbinātais varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, bet pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic
• ar regulāru pārvietošanos. Starp biežākajām šāda darba veikšanas vietām minamas mājas, kopiestrādes telpas, citu uzņēmumu darba vietas (piemēram, klientu
• , fi­zisks vai ga­rīgs darbs, dar­ba il­gums, ci­ti dar­ba vi­des ris­ka fak­to­ri u.c.). Ministru kabineta 2009. gada 28. aprīļa noteikumi Nr. 359 «Darba

Darba laiks

• Darba laiks
• Darba laiks ir laikposms no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā
• . Darba laika sākumu un beigas nosaka darba kārtības noteikumos, maiņu grafikos vai darba līgumā.

Darba samaksa

• Darba samaksa
• Darba laika un darba samaksas noteikumus tāpat kā citās nozarēs, arī būvniecībā vispārīgi regulē Darba likums un ar to saistītie Ministru kabineta
• noteikumi. Darba likums nosaka, ka «darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos
• , darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu».