Meklēšanas rezultāti

Tipi

• konsultantus, kas var pildīt arī «cilvēka tilta» lomu projektos. Izmantotā literatūra: Bormane L. Cilvēka–tilta loma informācijas sistēmu izstrādes
• projektā [maģistra darbs]. Rīgas Tehniskā universitāte, 2017. Bormane L., Bērziša S. Role of «Bridge Person» in Software Development Projects. In
• /IIBA_Latvia_Chapter/ba-pv-21112013lnpva. [Piekļūts 2018. gada 26. martā]. International Institute of Business Analysis, A guide to the business analysis body of
• ? [Tiešsaiste]. Pieejams: http://www.slideshare.net/IIBA_Latvia_Chapter/ba-pv-21112013lnpva. [Piekļūts 2018. gada 26. martā].

Publisko un privāto partnerību reglamentējošie dokumenti

• Ei­ro­pas Ko­pien­as di­bi­nā­ša­nas lī­gu­ma kon­so­li­dē­tā ver­si­ja. Ei­ro­pas Sa­vie­nī­bas Ofi­ciā­lais Vēs­tne­sis, C 325/33, 2002.ga­da 24
• Sa­vie­nī­bas Ofi­ciā­lais Vēs­tne­sis, C 306, 2007.ga­da 17.de­cem­bris, 1.–271.lpp. Lī­gums par Ei­ro­pas Sa­vie­nī­bas dar­bī­bu. Ei­ro­pas
• Sa­vie­nī­bas Ofi­ciā­lais Vēs­tne­sis, C 83, 2010.ga­da 30.marts, 47.–388.lpp. Ei­ro­pas Ko­mi­si­jas re­gu­la Nr.1126/2008 (2008.ga­da 3.no­vem­bris), ar ko
• . Ei­ro­pas Sa­vie­nī­bas Ofi­ciā­lais Vēs­tne­sis, L 320/1, 2008.ga­da 29.no­vem­bris. Eiropas Komisijas regula (ES) Nr.183/2013 (2013.gada 4.marts
• «Ie­ņē­mu­mi». Ei­ro­pas Ko­mi­si­jas re­gu­la Nr.1126/2008 (2008.ga-Ei­ro­pas Sa­vie­nī­bas Ofi­ciā­lais Vēs­tne­sis, L 320/1,2008.ga­da 29.no­vem­bris.­da 3

Informācijas vākšana par darbinieku

• lī­gums Nr. 99. Pa­ma­to­jo­ties uz 2009. ga­da 5. au­gus­ta rī­ko­ju­mu Nr. BA/09-K-00316, D.R. at­laists no dar­ba ak­ci­ju sa­bied­rī­bā «Aiz­krauk­les
• uz 2009. ga­da 5. au­gus­ta rī­ko­ju­mu Nr. BA/09-K-00316, 2009. ga­da 5. au­gus­tā ir at­laists no dar­ba ak­ci­ju sa­bied­rī­bā «Aiz­krauk­les Ban­ka
• . au­gus­ta rī­ko­ju­mu Nr. BA/09-K-00316 un tam pie­vie­no­tos do­ku­men­tus, kā arī dar­ba uz­tei­ku­mu, pra­sī­tājs, pa­ma­to­jo­ties

III nodaļa. Nodokļa aprēķināšana par dabas resursu ieguvi un lietošanu

• aprēķināšana par vides piesārņošanu, veicot C kategorijas piesārņojošas darbības 16. pants. Nodokļa aprēķināšana par oglekļa dioksīda (CO2) emisiju 17. pants
• elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijā 20. pants. Nodokļa aprēķināšana par parka vīngliemežu (Helix pomatia L.) vākšanu tālākai saimnieciskai izmantošanai 21

Kā ir šobrīd? «Projektu vadītājs» – profesija

• kvalifikācija. Vairāk informācijas par studiju programmu pieejams šeit: http://iti.rtu.lv/lv/studijas/programmas/ma%C4%A3istra-profesion%C4%81l%C4%81s

12. pants. Dabas resursu ieguves un lietošanas limitēšana

• jāsaņem vides aizsardzības un zemes dzīļu izmantošanas normatīvajos aktos noteiktā atļauja, licence vai C kategorijas piesārņojošas darbības
• " (spēkā no 2007.gada 1.jūlija). Komentējamais pants nosaka, ka dabas resursu lietošanai nepieciešamas normatīvajos aktos noteiktās atļaujas, licences vai C
• . Atļauju, licenču vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājuma nepieciešamību nosaka vides aizsardzības normatīvie akti. Likums
• "Par piesārņojumu" un Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumi Nr.294 "Par A, B un C kategorijas piesārņojošo darbību pieteikšanas un A un B kategorijas
• atļauju izsniegšanas kārtību" nosaka, ka piesārņojošās darbības tiek iedalītas A, B un C kategorijās un šīm darbībām atkarībā no kategorijas – A vai B

Terminoloģija

• pro­ce­sa li­kums, pie­ņemts 25.10.2001. a, b, c, d, e, f, g, h, i, j, k, l, m, n, o, p, q, r, s, t, u, v, w, x, y, z, , , , Ju­ri­dis­ko ter­mi­nu
• vār­dnī­ca uz­ņē­mēj­dar­bī­bai. Rī­ga: Eko­no­mis­ko re­for­mu in­sti­tūts, 1996., 109 lpp. a, b, c, d, e, f, g, h, i, j, k, l, m, n, o, p, q, r, s, t, u
• , v, w, x, y, z, , , , , , , , , , Sveš­vār­du vār­dnī­ca. Rī­ga: No­rden, 1996.,799 lpp. a, b, c, d, e, f, g, h, i, j, k, l, m, n, o Sku­ji­ņa V
• . Valsts va­lo­das pras­mei liet­ve­dī­bas do­ku­men­tos. Rī­ga: Biz­ne­sa kom­plekss, 1993., 109 lpp. a, b, c, d, e, f, g, h, i, j, k, l, m Ar­hī­vu
• li­kums, pie­ņemts 11.02.2010. a, b, c, d, e, f, g, h, i, j, k, l, m, n, o, p, q LVS ISO 9706:1994 «In­for­mā­ci­ja un do­ku­men­tā­ci­ja. Do­ku­men­tu

Literatūra

• Per­for­man­ce. 2001. Ox­ford Uni­ver­si­ty Press. Fom­brun, C. J., Van Riel, C.B.M., Fa­me For­tu­ne, How Suc­ces­sful Com­pa­nies Build Win­ning
• pub­lic re­la­tions /Ro­bert L. Heath, ed.; Gab­riel Vas­quex, con­tri­bu­ting ed. Lar­kin, Ju­dy. Stra­te­gic Risk Re­pu­ta­tion Ma­na­ge­ment, 2003

Ēku energoefektivitātes minimālās prasības un alternatīvu energosistēmu izvērtējums

• – temperatūras faktoru, kuru aprēķina ņemot vērā ēkas izmantošanai atbilstošu iekštelpu aprēķina temperatūru Θiekš (°C) un āra gaisa vidējā temperatūru apkures
• sezonas laikā Θāra (°C). Temperatūras faktoru aprēķina ar formulu κ = 19 (Θiekš – Θāra). Āra gaisa vidējo temperatūru apkures sezonai pieņem atbilstoši
• telpām. Piemēram, ja iekštelpu aprēķina temperatūru pieņem +19°C, tad atkarībā no klimata zonas κ ir 1,0 (Rīgai), 0,95 (Liepājai), 1,09 (Alūksnei). Ēku
• siltumpretestības aprēķiniem izmanto standartus: LVS EN ISO 6946:2009 L «Ēku būvkomponenti un būvelementi. Siltumpretestība un siltumapmaiņas koeficients
• . Aprēķināšanas metodika»; LVS EN ISO 13370:2013 L «Ēku siltumtehniskās īpašības. Siltuma zudumi caur zemi. Aprēķināšanas metodika»; LVS EN ISO 10077-1

Apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaude

• pārbauda saskaņā ar standartu LVS EN 15378:2009 L «Ēku apkures sistēmas. Apkures katlu un apkures sistēmu inspicēšana». Par apkures sistēmas pārbaudi
• ; apkures katla pārbaudes parametri izmērīti pie pilnas slodzes un pie minimālās slodzes: skābeklis (%),ūmgāzes temperatūra (°C), gaisa temperatūra (°C
• ), apkures katla temperatūra (°C), degšanas efektivitāte (%). Pārbaudes parametru atsauces vērtības (etalonrādītāji) no standarta, normatīvā akta
• eksperts sastāda aktu saskaņā ar šī standarta LVS EN 15240:2009 L pielikumu G. Apkures sistēmas vai gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes pasūtītājs