Meklēšanas rezultāti

Koku uzskaites un novērtēšanas regulējums

• Koku uzskaites un novērtēšanas regulējums
• Uzņēmumiem, organizējot koku uzskaiti, ir jānodrošina nepārtraukta koku skaita un sastāva kontrole un pareiza to novērtēšana. Latvijā koku uzskaiti
• regulē dažādi likumi un Ministru kabineta noteikumi, tajā skaitā šādi specifiskie normatīvie akti: likums «Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti
• darījumos»; Ministru kabineta 2007.gada 6.novembra noteikumi Nr.744 «Noteikumi par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti» (MK noteikumi Nr.744). Likums
• «Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos» nosaka vienotu uzskaites kārtību darījumos visos koku un apaļo kokmateriālu aprites posmos
• (uzglabāšana, apstrāde un pārstrāde). Likumā «Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos» ir sniegtas definīcijas un skaidrojumi, un tie ir šādi

Saimnieciskās darbības ierobežojumi enerģētikas objektu aizsargjoslās

• «Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika». Visdetalizētākais regulējums noteikts darbībām ap gaisvadu elektrolīnijām. Tas
• koku, kas aug gar gaisvadu elektrolīnijām, lūšana un krišana uz vadiem radīja elektrolīniju pārrāvumus, kā rezultātā radās masveida pārtraukumi
• elektroapgādē valstī. Jauns regulējums tika ieviests, ņemot vērā sabiedrībai, videi un saimnieciskās darbības interesēm nodarīto kaitējumu ar mērķi novērst
• un uzturama brīva no kokiem un krūmiem, respektīvi, koku un krūmu augšana tajās nav pieļaujama. Pārējā aizsargjoslas daļa savukārt tiek dēvēta
• (lielākā daļa zaru aug virzienā uz līnijas vadiem) vai mehāniski bojāta sakņu sistēma; lapu koku attālums no zaru galiem līdz malējam vadam elektrisko

Pirkuma priekšmets: meža zeme

• konkrētā meža īpašumā vai valdījumā un iegūtās informācijas dokumentēšana. Ja zemes vienībā nav veikta meža inventarizācija, tad koku ciršana mežā
• ir aizliegta, izņemot atsevišķus gadījumus (piemēram, tiek veikta sauso, bojāto un vēja gāzto koku ciršana normatīvajos aktos par koku ciršanu noteiktajā
• inventarizāciju veic sertificēti meža inventarizācijas veicēji, kurus sertificē akreditētas atbilstības novērtēšanas institūcijas sertificētas personas
• par īpašumtiesību maiņu un īpašumtiesību maiņas dokumenti netiks pieņemti. Jāpārliecinās, vai nav izsniegts koku ciršanas apliecinājums Lai pilnvērtīgi
• varētu veikt meža zemes apsaimniekošanu un veikt koku ciršanu tajā, nepieciešams Valsts meža dienesta izsniegts apliecinājums koku ciršanai meža zemē

Koku ciršana ārpus meža

• Koku ciršana ārpus meža
• meža»). Jaunais regulējums atvieglo zemes īpašniekiem koku nociršanu zemē, kas atbilst Meža likuma trešā panta pirmās daļas 2. punktā aprakstītajiem
• ir vismaz 0.5 hektārus liela, tās faktiskais stāvoklis atbilst meža definīcijai un koku augšanas potenciāls ir realizējies, koku vidējam augstumam
• ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu ārpus meža (tātad saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumiem Nr. 309 «Noteikumi par koku ciršanu ārpus
• kritērijiem atbilstošai zemei, proti, citas zemes lietošanas kategorijas zemei 0.5 hektāru un lielākā platībā, uz kuras ir izveidojusies mežaudze ar koku
• izsniegšanas kārtību, paredzot, ka vietējā pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem var konkrētāk noteikt koku ciršanas izvērtēšanas kārtību

Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nama 2016. gada 8. februāra  spriedums lietā Nr. A420294915

• izdošanu, ar kuru Valsts meža dienests izsniegtu apliecinājumu koku ciršanai nekustamajā īpašumā «Celmiņi», Lizuma pagasts, Gulbenes novads, kadastra Nr
• birojā ar iesniegumu koku ciršanai 2015.gadā, kurā lūgts izsniegt ciršanas apliecinājumu koku ciršanai īpašumā «Celmiņi», kadastra Nr.5072 003 0037
• un Dienesta ģenerāldirektoram, pieteicējs norāda, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.935 «Noteikumi par koku ciršanu
• valdošās koku sugas – priedes – caurmēra mērījumos tika norādīts tikai viens parametrs, kuru varētu uzskatīt par pieteicēja iesniegto – aprēķināts vidējais
• iecirkņa inspektoram. Pieteicējs uzskata, ka šādi augošu koku bojājumi samazina potenciāli tūlīt cērtamo koku koksnes vērtību, kā arī tālākā perspektīvā

Esošais regulējums un tā problemātika

• Esošais regulējums un tā problemātika
• un citi augi pieder tās zemes īpašniekam, kurā tie laiduši savas saknes. Dalītā īpašuma regulējums noteikts likuma «Par atjaunotā Latvijas Republikas
• stāšanās likums) 14.pantā. Likums paredz, ka iepriekš minētais ēku un augļu dārzu (koku) kā zemes sastāvdaļas princips nav piemērojams un ēkas (būves
• kā patstāvīgus īpašuma objektus. Sākotnēji šī atkāpe no zemes un ēkas vienotības principa tika uztverta kā pagaidu regulējums, taču praksē tā guvusi visnotaļ
• par zemes īpašnieka īpašumu –, nepastāvēja efektīvs tiesisks regulējums tam, kā notiktu īpašuma tiesību pāreja (tai skaitā pārreģistrācija zemesgrāmatā
• valsts rezidents, kura tiesības iegādāties zemi ir ierobežotas (zemes reformas likumu ierobežojumi); šis regulējums ļauj iznomāt zemi būvniecībai

Dzīvnieku un augu uzskaites un novērtēšanas regulējums

• Dzīvnieku un augu uzskaites un novērtēšanas regulējums
• dzīvnieku vai augu grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas metodes un kārtība, kādā finanšu pārskatā norāda ar tiem saistītās izmaksas un vērtības
• ilgstoši un dod ražu vairākos saimnieciskās darbības laika periodos (piemēram, augļu un ogu dārzi, dekoratīvo un augļu koku un krūmu stādījumi
• sīpoli un griezti ziedi, labība, sausā lopbarība, sēklas, lini un kaņepes), stādāmais materiāls dekoratīvo un augļu koku un krūmu stādaudzētavās
• koku un ogu krūmu stādījumus norāda bilances postenī «Pamatlīdzekļu izveidošana un celtniecības objektu izmaksas». Zemesgabalus, ar kuriem fiziski
• novērtēšanas principi iegūšanas brīdī; jānosaka saražotās produkcijas uzskaites kārtība; jāapstiprina pašizmaksas aprēķināšanas metodika; jānosaka

Administratīvās apgabaltiesas 2017. gada 13. aprīļa spriedums lietā  Nr. A420288615

• uz latviešu literārās valodas vārdnīcu nav tiesiska, jo tā nav balstīta uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Koku rindas tiesiskais regulējums ir dots
• . Koku rindas tiesiskais regulējums ir dots Meža likuma 3.1 pantā. Līdz ar to apgabaltiesa konstatē, ka lietā pastāv strīds, vai īpašuma /Nosaukums A
• koku rindu. Iepriekš šie punduri bija ieskaitīti meža zemēs. Valsts meža dienests neapstrīdēja, ka koku punduri ir mazāki par 0,1 ha,bet gan noteica
• , ka tie savienojas savā starpā, tāpēc ir uzskatāmi par mežu. Apgabaltiesa nolēma, ka Valsts meža dienests pārāk šauri tulko terminu «koku rinda
• neizslēdz to, ka atbilstoši Meža likuma 3.1 pantam šāda koku rinda nav uzskatāma par mežu.) ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA Lietas Nr. A420288615 Lietas

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta  2015. gada 15. aprīļa spriedums lietā Nr. A420628311

• daudzveidības samazināšanu aprēķināšanas būtu tiesības paredzēt arī sodu par patvaļīgi nocirstiem kokiem, jo likumdevējs par patvaļīgu koku ciršanu atkarībā
• lielāku zaudējumu atlīdzinājuma apmēru patvaļīgas koku ciršanas gadījumā Tēze: Meža likuma 8.panta otrajā daļā ietvertais deleģējums nevar
• par patvaļīgi nocirstiem kokiem, jo likumdevējs par patvaļīgu koku ciršanu atkarībā no precīza prettiesiskās darbības sastāva paredzējis gan administratīvo
• atbildību, gan kriminālatbildību. Tēze: Koku ciršanas rezultātā dabas daudzveidībai nodarītā zaudējuma apmērs atkarīgs no vairākiem faktoriem, kas
• raksturo tieši pašu nocirsto koku. Lai šādus faktorus ņemtu vērā, nosakot, cik liels zaudējums dabai radies, normatīvajā regulējumā tiek izmantotas