Pārlekt uz galveno saturu
Meklēšanas rezultāti
Lomas un pienākumi
Riska vadības rokasgrāmata
- Vadība ir atbildīga par riska uzraudzību uzņēmuma risku valdībā. Tāpēc vadības locekļiem jābūt objektīviem, varošiem un zinātkāriem. Viņiem
- vajadzētu būt tehniskām zināšanām un prasmēm atbilstoši uzņēmuma darbībai un videi, un tiem jāatrod laiks, kas vajadzīgs, lai izpildītu savus ikdienas riska
- stratēģijas un darbības mērķiem. Kā galvenie riska īpašnieki viņi nosaka darbības mērķus, snieguma pieņemamās izmaiņas, apmāca personālu un pastiprina riska
- vai darbības vienības atbalsta ERM, izmantojot specializētas prasmes un pieredzi, piemēram, riska pārvaldībā, finansēs, produktu/pakalpojumu
- līmeni atbilstošā riska reaģēšanā. Trešais līmenis: pārliecības funkcijas. Visbiežāk trešo līmeni nodrošina iekšējais audits, veicot ERM prakses pārbaudes
Reputācijas riska un incidentu, kas ietekmējuši organizācijas reputāciju, un reputācijas riska vadības procesa novērtēšana
Riska vadības rokasgrāmata
- Reputācijas riska un incidentu, kas ietekmējuši organizācijas reputāciju, un reputācijas riska vadības procesa novērtēšana
- vadītājiem, ņemot vērā viņu plašo pieredzi un iegūtās zināšanas, ir īpaši svarīga loma organizācijas reputācijas riska vadībā. Lai konstruktīvi
- izraisa ķēdes reakciju, radot nākamos riskus. Reputācijas riska rašanās cēloņa – ieinteresēto pušu uztveres un lojalitātes negatīvo izmaiņu – novēršana
- atšķiras no citiem riskiem, jo, piemēram: reputācija tiek veidota kā organizācijas iekšienē, tā arī ārpus organizācijas. Reputācijas riska rašanās
- un tās darbībām. Līdz ar to reputācijas riska analīze un uzraudzība atšķiras no, piemēram, darbības risku uzraudzības, jo darbības risku rašanās cēlonis
- iespējams apdrošināt, jo reputācijas riska izraisītās sekas jeb kaitējumu ir ļoti sarežģīti kvantificēt, jo īpaši vidējā termiņā un ilgtermiņā. Vidējā līmeņa
Riska novērtēšana
Riska vadības rokasgrāmata
- Riska novērtēšana
- ietekme uz peļņu. Scenārijus var izstrādāt kopīgi riska īpašniekiem un ERM personālam, ko apstiprina dažādu funkciju speciālisti un vadība. 2.2.6. tabula
- Riska novērtējums bieži notiek kā divpakāpju process. Sākotnējā risku un iespēju atlasīšana tiek veikta, izmantojot kvalitatīvās metodes, kurām seko
- . Kvalitatīvais novērtējums ietver katra riska un iespēju izvērtējumu atbilstoši novērtējuma skalai, kā aprakstīts iepriekšējā sadaļā. Kvantitatīvajā analīzē
- Kvalitatīvās • Relatīvi ātri un viegli • Ierobežots sadalījums starp riska līmeņiem (ļoti augsts, augsts, vidējs
- , jutīgumu, riska ātrumu un nefinanšu ietekmi, tai skaitā veselību un drošību, un reputāciju • Ir neprecīzs – riska notikumi, kas ir vienā riska
Darbības nepārtrauktības vadības loma organizācijā
Riska vadības rokasgrāmata
- un analizētu riskus, kā arī reaģētu uz tiem, ieviešot atbilstošus kontroles pasākumus, kas samazina riska notikumu varbūtību un/vai ietekmi. Tomēr praksē nav
- iespējama situācija, ka riska atlikusī vērtība ir nulle, un kontroles pasākumi nevar garantēt, ka risku notikumi neīstenosies. Kontroles pasākumi
- var būt neefektīvi, kā arī neparedzēti, un maz ticami notikumi var īstenoties. Tādēļ efektīvas riska vadības ietvaros ir būtiski, lai organizācijas
- ir īstenojies. Ir svarīgi, lai riska mazināšanas kontroles pasākumi būtu saskaņoti ar darbības nepārtrauktības vadības ietvaros īstenojamajiem
- rezultātus vai arī spēju veikt savus uzdevumus. Ārkārtas situāciju vadība ir stratēģijas izstrādes un īstenošanas process, kas tiek īstenots tūlīt pēc