Strādājam daudz, bet labuma maz

Latvijas iedzīvotāju nostrādāto stundu skaits gadā, salīdzinot ar citām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm, ir liels, taču tas nenozīmē, ka mūsu strādājošie padara daudz vairāk nekā citās valstīs – produktivitāte un darba ražīgums mums krietni pieklibo. 

Strādātāju tauta

Latvieši strādā daudz – ik gadu vidējais strādājošais iedzīvotājs darbā pavada vismaz 1910 stundas, kas, salīdzinot ar citām OECD valstīm, ir augsts rādītājs – mums priekšā ir vien tādas valstis kā Grieķija, Krievija, Koreja, Polija, Meksika un līdzīgu attīstības līmeni sasniegušās, savukārt attīstītajās valstīs darba stundu skaits ir krietni mazāks. To var skaidrot ar faktu, ka attīstītajās valstīs vairāk tiek domāts par produktivitātes uzlabošanu, bet ne vienmēr tas nozīmē garas darba stundas darba vietā. 

Darba laika tematika ir vienlīdz aktuāla gan darba devējam, gan darba ņēmējam, atgādina CV-Online Latvia mārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa, piebilstot, ka Labklājības ministrija ir noteikusi, ka atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai normāls darba dienas ilgums Latvijā nepārsniedz astoņas stundas dienā jeb 40 stundas nedēļā, bet, ja ir noteikta sešu darba dienu nedēļa, tad darba dienas ilgums ir ne vairāk par septiņām stundām. Tāpat arī var būt dažādi citi izņēmumi, kas nosaka darba dienas ilgumu. Balstoties uz interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veikto pētījumu un aptaujas rezultātiem par darba laiku, ir secināms, ka, neskaitot pauzes un ar darbu tieši nesaistītas aktivitātes, gandrīz puse jeb 46% darba ņēmēju strādā no 7 līdz 8 stundām, 25% jeb ceturtā daļa atklāja, ka darbam velta mazāk nekā 7 stundas, bet 29% atklāja, ka strādā vidēji vairāk nekā 8 stundas darba dienā. 

«Latvijas iedzīvotāji pēc nostrādāto stundu skaita atrodas starp līderiem, un no pirmā acu uzmetiena slēdziens ir automātisks – strādājam, esam spiesti to darīt vairāk, lai nopelnītu,» situāciju raksturo SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Taču arī viņš akcentē, ka, pavērtējot valstu sadalījumu, krīt acīs tas, ka attīstītajās valstīs strādā mazāk, taču to nevarētu saistīt ar faktu, ka Latvijā cilvēki ir vairāk darbu mīloši nekā pieminētajās valstīs. Tas drīzāk sakņojas daudz stingrākos ar darbu saistītajos normatīvos un sakārtotākā darba vidē, respektīvi, daudz stingrāk notiek darba laika uzskaite un apmaksa, kas darba devējam liek vairāk rēķināt un plānot to, kad un cik ilgi nodarbināt cilvēku – tam palīdz sekot līdzi arī arodorganizācijas, skaidro D. Gašpuitis. 

Arista Executive Search Latvia vadītāja Iluta Gaile, balstoties uz novērojumiem personāla atlasē un novērtēšanā, kā arī uz publicēto pētījumu, piekrīt, ka latvieši ir īsta strādātāju tauta. «Latviešiem darbs ir tikums un ļoti būtiska dzīves sastāvdaļa, kur viņi pavada lielāko daļu savas nedēļas un, iespējams, dzīves. Salīdzinot ar Eiropas un mūsu kaimiņvalstīm, esam nostrādāto stundu priekšā, bet vai tas atspoguļojas produktivitātē? Piemēram, bieži varam dzirdēt faktus un viedokļus par to, ka mūsu kaimiņi igauņi ir soli priekšā. Iespējams, ka tieši mazāk nostrādāto stundu rada lielāku produktivitāti, bet tur būtu nepieciešams veikt padziļinātus pētījumus, jo tas var būt dažādu faktoru kopums, piemēram, darbs no mājām un lielāks oficiālo brīvdienu skaits,» viņa piebalso.  

Atšķirība simtos

Novērojumi liecina, ka Latvijā strādājošie nereti, lai visu izdarītu, pavada vēl ilgākas darba stundas darba vietā, un ir skaidrs, ka atvēlēto astoņu stundu laikā ne vienmēr viss laiks tiek tērēts darbam. 

AS Citadele banka ekonomists Mārtiņš Āboliņš raksturo, ka savā ziņā šis ir Latvijas ekonomikas paradokss – stundu ziņā Latvijā iedzīvotāji strādā daudz, taču produktivitāte mums ir viena no zemākajām Eiropā, tiesa gan, grūti ir pateikt, vai šie jautājumi ir tieši saistīti. To, cik daudz cilvēki valstī strādā, var ietekmēt ļoti daudz faktoru, piemēram, kultūras, nodokļu, darba likumu un vēsturiskie aspekti. Taču, iespējams, Latvijā relatīvi daudzās stundas cilvēki strādā, lai varētu pietiekami nopelnīt. Ja skatās visas OECD valstis, lielākā daļa valstu ar salīdzinoši lielu nostrādāto stundu skaitu ir mazāk turīgas, norāda eksperts. Tas ir arī saprotams no teorijas viedokļa, jo, ja cilvēki nopelna vairāk, rodas vairāk laika, ko veltīt citām aktivitātēm. Tātad tas ir vairāk zemo algu jautājums un attiecīgi arī relatīvi zemās produktivitātes rezultāts. Produktivitāte gan nav tikai tas, cik efektīvi un labi strādājam, bet arī, vai spējam radīt produktus, ko citi vēlas no mums pirkt. Un te svarīgas ir ne tikai fiziskās investīcijas, kuras gan Latvijai ir nepieciešamas, bet arī zinātne, radošās industrijas, mārketings un pārdošana, kā arī vadības prasmes šo visu apvienot uzņēmumā. 

Foto - Edijs Pālens/LETA

Latviešiem darbs ir tikums un ļoti būtiska dzīves sastāvdaļa, kur tie pavada lielāko daļu savas nedēļas un, iespējams, dzīves, saka Arista Executive Search Latvia vadītāja Iluta Gaile.

Atšķirība starp Latvijā darbinieku nostrādāto stundu skaitu un attīstīto valstu darba stundu skaitu ir