Sirsnību notēlot nevar

Sirsnību notēlot nevar
Korporatīvajās gada nogales ballēs ir lieliska iespēja uzņēmuma vadītājam apliecināt darbiniekiem, ka ir daļa no komandas
Foto: AdobeStock

Vienas receptes, kā priekšniekam uzvesties gadu mijas ballē, nav, atzīst DB uzrunātie organizāciju psihologi un pasākumu rīkotāji, tomēr visi ir vienisprātis, ka sliktais tonis ir būt rezervētam, uz visu notiekošo noskatīties it kā no malas un drīz pēc oficiālās uzrunas svinības pamest.

Bez uzrunas neiztikt

Viens no uzņēmuma vadītāja pienākumiem gada nogales ballē ir uzrunas teikšana, un DB aptaujātie eksperti uzsver, ka šim uzdevumam nevajadzētu pieiet vieglprātīgi, bet gan sagatavoties, jo darbinieki sacītajā patiesi ieklausās. 

Komunikācijas aģentūras Edelman Affiliate vadītāja Ieva Stūre mudina vadītājus pirms tam sagatavoties un padomāt, ko vēlas darbiniekiem pateikt. Uzrunai nevajadzētu būt pārlieku formālai un garlaicīgai. "Jāpasaka kodolīgi svarīgākais, bet nevajadzētu pazaudēt sirsnību. Iesaku izvairīties no sausām frāzēm, piemēram, ik gadus pasakot "paldies par ieguldījumu" un "lai ražīgs nākamais gads". Darbinieki vēlas dzirdēt, kādēļ vadītājs izsaka pateicību, kas šajā gadā sasniegts, kādas atziņas visiem kopā gūtas, pat, ja katru gadu gribas pateikt vienu un to pašu. Arī to var pasniegt ar humoru, sakot "jūs jau zināt, ko es teikšu, bet patiesi šajā gadā manas domas nav mainījušās». Sliktāka uzruna ir tā, kad līdz ar priekšnieku runā arī visi pārējie," atzīst I. Stūre. 

Arī konsultāciju uzņēmuma O.D.A. partnere Gitāna Dāvidsone ir pārliecināta, ka gadu mijas korporatīvajā pasākumā uzņēmuma vadītāja uzruna ir nepieciešama, jo balle ir tas brīdis, kad pateikt kaut ko labu par komandu, dot cilvēkiem uzmundrinājumu. Tas ir īpaši svarīgi vidējos un lielos uzņēmumos, kur darbinieki priekšnieku ikdienā tik bieži vaigā nesastop. Arī radošās apvienības Skudras metropole īpašniece Gundega Skudriņa teic, ka gadu mijas svinībās vadītājam vajadzētu parādīt savu cilvēcīgo, nevis formālo tēlu un, viņasprāt, uzrunai ir jābūt tādai, lai būtu sajūta, ka teiktais ir veltīts ikvienam no komandas, nevis pūlim. To īpaši svarīgi ir panākt vidējos un lielos uzņēmumos, kuros ikdienā padotajiem nav tik viegli sastapt priekšnieku, lai pārmītu dažus vārdus. "Tāpēc bieži vien tiek piesaistīti pasākumu organizatori, kas, izmantojot dažādus trikus, tehnoloģijas iespējas, palīdz vadītājam uzrunu izveidot tādu, kas paliek atmiņā, liek ikvienam justies pamanītam. Piemēram, var veidot īsus video stāstus, sveicienus, kas parāda, ka vadītājs ir centies padomāt par katru vienu savu komandas dalībnieku. Ar dažādiem elementiem var panākt saskari ar darbiniekiem, pat ja komandā ir ļoti daudz cilvēku," pieredzē dalās G. Skudriņa.

Savukārt organizāciju psihologs, Latvijas Organizāciju psihologu biedrības vadītājs Reinis Lazda uzsver, ka gada nogales balles ir piemērots brīdis, lai darbiniekiem prezentētu uzņēmuma idejas un mērķus nākamajam gadam. Visi ir klāt un var uzklausīt vadītāja nākotnes attīstības vīziju, redzējumu. Protams, visu ar mēru, un nākotnes plānu klāstīšanu nevajadzētu izvērst stundu garā prezentācijā. "Šādos pasākumos neiztrūkstošas ir arī pateicības runas. Saistībā ar tām ir labi zināma atziņa, ka publiski paslavēt ir vēlams, bet kritizēt ne. Vadītājam jāraugās, lai paslavēšana nepārvēršas par šķirošanu, proti, dažiem velta labus vārdus, bet dažiem ne. Ja uzslavu ir daudz, labāk tās izteikt katram personīgi, lai neaizvainotu pārējos," iesaka R. Lazda. Arī I. Stūre uzsver, ka labāko darbinieku apbalvošana un pateicību teikšana ir diezgan riskanta lieta, jo kādam var šķist, ka būtu pelnījis atzinību, bet to nesaņēma. Viņasprāt, labāk ir teikt paldies komandām, nevis atsevišķiem darbiniekiem. 

Prātā jāpatur robežas

Neformālajā jeb saviesīgajā daļā I. Stūre iesaka vadītājam ar savu uzvedību parādīt, ka tas ir pasākums, kurā darbiniekiem ir ļauts atpūsties un priekšnieks modri nevēro, ko katrs dara. Korporatīvās balles ir domātas tam, lai darbinieki ar vadītāju varētu tuvāk iepazīties, sadraudzēties, katrs parādītu savu cilvēcīgo pusi, kas pēc tam var palīdzēt darba attiecībās. "Un tomēr sarunās ar padotajiem ir jāatceras, ka viņi atpūšas, bet vadītājs ir darbā. Ir ieteicams sirsnīgi parunāties ar darbiniekiem, nevis izrādīt autoritāti, lai visi svinībās neatslābtu un priekšniekam garām staigātu ar taisnām mugurām. Svētki ir vieta, kur darbiniekiem mirdzēt un izpausties. Uzņēmuma vadītājs nav vakara nagla. Arī priekšniekam ieteicams atpūsties, bet ar mēru, proti, tā, lai nākamajā dienā pēc svinībām birojā neklīstu dažādas "interesantas" runas un visi viens otram varētu paskatīties acīs. Ja kādā brīdī sarunā ar priekšnieku kāds darbinieks par daudz atbrīvojas un atklājas, tad vadītāja uzdevums ir palīdzēt padotajam "saglabāt seju". Priekšnieks vienmēr patur prātā, ka darbinieki nav labākie draugi un attiecībām jābūt lietišķām. Un tomēr dzīvē mēdz notikt dažādi, līdz ar to visiem jāatceras, ka tas viss, kas notiek darba ballītē, tur arī paliek,» stāsta I. Stūre. 

Arī G. Dāvidsone uzsver, ka tas, kā priekšnieks uzvedas neformālajā daļā, darbiniekiem šķiet svarīgi. Viņi vēlas, lai vadītājs nevis formāli noskatās uz visu notiekošo no malas, bet piedalās, ir viens no komandas. Sliktais tonis ir pateikt oficiālo uzrunu un nozust no pasākuma. Vadītājam jāsaprot, ka svinības ir iespēja, atmetot ikdienas biroja saskarsmes barjeras, parunāties ar komandu. Protams, ar visiem aprunāties droši vien nesanāks, bet vakara gaitā G. Dāvidsone iesaka vadītājam pamainīt sēdēšanas vietu, piemēram, ja svinībās visi sēž pie vairākiem apaļiem galdiem, tad vadītājs var uz brīdi piesēst pie vairākiem no tiem un parunāties ar cilvēkiem. "Skaidrs, ka nemanāmai robežai starp padoto un darba devēju ir jābūt. Vadītāji ir dažādi. Ir tādi, kuri ārpus darba kopā ar darbiniekiem saskarsmi neveido, un balle ir vienīgā vieta, kur ar komandas dalībniekiem neformāli parunāties. Tad robežu noturēt nebūs grūti. Ir arī tādi priekšnieki, kuri kopā ar darbiniekiem atpūšas biežāk nekā reizi gadā, un tad prātā robežai vajadzētu būt," teic G. Dāvidsone.

Davidsone
Gitāna Dāvidsone, O.D.A. partnere.

pediņasDarbinieki vēlas, lai vadītājs nevis formāli noskatās uz visu notiekošo no malas, bet piedalās, ir viens no komandas. Sliktais tonis ir pateikt oficiālo uzrunu un nozust no pasākuma.

Savukārt R. Lazda iesaka vadītājam būt pašam, nevis mākslīgi tēlot. Ja vadītājs ir ieturēts, tad nevajadzētu pēkšņi uzvilkt gludinātus džinsus, neraksturīgi daudz smaidīt un izteikt neveiklus jokus. Jāuzvedas dabiski un jācenšas atbrīvoties no ikdienas formalitātes. "Darbinieki šajā uzņēmumā ir tāpēc, ka viņiem tur patīk strādāt, un arī vadītāju viņi pieņem tādu, kāds tas ir. Nevajag saviesīgā pasākumā pēkšņi tēlot kaut ko citu. Ja vadītājs ir atvērts un komunikabls, tad saviesīgas sarunas uzturēt ir vieglāk, tomēr priekšniekam nevajadzētu piedzerties un pazaudēt kontroli pār savu uzvedību un sarunām. Protams, ja vadītājs ir atvērts komunikācijai ar padotajiem arī ikdienā un tam nav grūtības ikdienā noturēt autoritāti, statusu, tad ballītē var atļauties vairāk brīvības," stāsta R. Lazda. Savukārt G. Skudriņa ir pārliecināta, ka sirsnību notēlot nevar un arī nevajag. "Briesmīgi, ja saskarsme ar darbiniekiem notiek ķeksīša pēc. Tad sirsnību un siltumu nevar sagaidīt un to nevar notēlot. Ja emocijas ir īstas no abām pusēm, pasākumi izdodas lieliski, tajos var sajust pozitīvo dzirksti. Protams, ne visi vadītāji ir harizmātiski un spēj paši brīvi un sirsnīgi komunicēt. Šādās reizēs ir jāatrod citi atslēgas cilvēki uzņēmumā, kas vakara gaitā paveic vadītāja darbu un neformālā pasākuma daļā aprunājas ar darbiniekiem," atklāj G. Skudriņa.