Revolūcijas PVN likumā pagaidām nebūs

Pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšana  ēdināšanas pakalpojumiem līdz 12% un līdz 5% skābpiena produktiem, maizei, pienam, gaļai, olām pagaidām nenotiks, bet šāda iespēja tiks vētīta nodokļu sistēmas pārmaiņu darba grupā.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Par vairākiem  grozījumu punktiem vēl būs diskusijas, un tiks slīpēts to teksts.

Bez citas likmes

Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko piedāvāja ieviest samazināto PVN likmi 5% mācību un oriģinālliteratūras piegādēm pašreizējās likmes 12% vietā. Tie palīdzētu drukāto izdevumu nozarei, kurai samazinās drukāto eksemplāru skaits. J. Stepaņenko atgādina, ka pērn arī Kultūras ministrija par šādu risinājumu runāja, turklāt Latvija esot viena no retajām ES dalībvalstīm, kur piemēro šo PVN likmi lielā apmērā. Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta direktore Solvita Āmare-Pilka atzina, ka apstiprinātās nodokļu politikas pamatnostādnēs ir paredzēta nodokļu sloga pārcelšana no darbaspēka uz patēriņa nodokļiem, bez tam PVN likmes samazināšana kopumā radīs par aptuveni 8,7 milj. eiro mazākus ieņēmumus valsts budžetā. Deputāte bija neizpratnē par to, kā var būt situācija, kad Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai adresētajā vēstulē, kuru gatavoja Kultūras un Finanšu  ministrija, bija minēts cits ieņēmumu kritums – 3 milj. eiro. S. Āmare-Pilka norādīja, ka tā bija rēķinātā ietekme tikai attiecībā uz e-grāmatām, bet tagad tas ir kopīgais aprēķins gan grāmatām, gan periodiskajiem izdevumiem. Atbildīgās komisijas deputātu vairākums šo priekšlikumu neatbalstīja.

Ēdinātājiem jāpagaida

Līdzīgs liktenis piemeklēja arī Saeimas deputāšu Regīnas Ločmeles-Luņovas un Evijas Papules rosināto PVN likmes piemērošanu ēdināšanas pakalpojumiem no 2020. gada 1. janvāra. R. Ločmele-Luņova norādīja, ka priekšlikums balstīts uz restorānu nozares datiem, kas rāda, ka sabiedriskajā ēdināšanā tiek nodarbināti 25 000 cilvēku, nozares devums Latvijas IKP ir 2% un nodokļos samaksāti  116 milj. eiro, taču pašlaik nodokļu parāds nozarei ir 33 milj. eiro, turklāt 75% šis jomas uzņēmumu ir hroniski nodokļu parādnieki. «Latvijā noteiktā PVN likme ēdināšanas pakalpojumiem ir ceturtā augstākā ES,» norādīja R. Luņova-Ločmele. Viņa atzina, ka šāds priekšlikums nozīmētu PVN ieņēmumu samazinājumu par aptuveni 25 milj. eiro, bet tajā pašā laikā samazinātā PVN likme nodrošinās neitrālu ietekmi, jo pieaugs minimālā darba stundas samaksas likme 34 nozares profesijām, kas varētu radīt aptuveni 13 milj. eiro papildu ienākumu, bet vēl jau ir arī citu veidu ģenerēto nodokļu apmēra pieaugums.  S. Āmare-Pilka atzina, ka nozare kopā ar nodokļu administrācijas un Finanšu ministrijas speciālistiem strādāja pērn un darbs turpinās šogad (nākamā tikšanās - jūnija sākumā), un ministrija atbalstīja fiskāli neitrālu risinājumu, kuru var nodrošināt, ja nozarē tiek noslēgta ģenerālvienošanās, kas garantē darba algu pieaugumu. Saeimas deputāts Gatis Eglītis atgādināja, ka jaunnedēļ sāksies koalīcijas partneru sarunas par 2020. gada budžetu un tajās arī tiks skatīts minētais priekšlikums. «Iznākums varētu būt labs, bet šodien šo priekšlikumu nevarēsim atbalstīt,» uzsvēra G. Eglītis. Tika atgādināts, ka  par šo jautājumu jau tika runāts, skatot 2019. gada valsts budžeta projektu, turklāt pati nozare ir veikusi milzīgu darbu, lai nonāktu pie sava veida kopsaucējiem. Skanēja secinājums, ka nozarei ir vajadzīga ceļa karte – ar ko un kā ir jārunā, lai sasniegtu mērķi un vajadzīgo rezultātu.

Maize vēl bez 5% likmes 

Priekšlikums pārtikas produktiem – pienam, tā produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām - noteikt PVN likmi 5% pašreizējā 21% apmērā arī netika atbalstīts. Saeimas deputāts Didzis Šmits interesējās par aprēķinu atbilstību realitātei, jo ieviestā pazeminātās PVN likmes (5%) noteikšanai dārzeņiem un ogām fiskālās ietekmes novērtējums atšķiras. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins norādīja, ka ietekme jau sākotnēji bija prognozēta negatīva un tāda tā arī ir bijusi. «Lai varētu saprast situāciju, ir vajadzīgi precīzi dati, kur ir ietverti tikai dārzeņi un ogas, kam ir samazinātas PVN likmes, nevis, piemēram, visi dati kopā no uzņēmuma, kurš nodarbojas ar graudkopību un kam ir arī neliela dārzeņu sadaļa, tāpēc būtisks jautājums ir par metodoloģiju,» uzsvēra D. Šmits.

Ārzemnieku valdes lieta

Debates bija attiecībā par piedāvātajām izmaiņām, kas paredz, ka Valsts ieņēmumu  dienests varēs lemt par reģistrēta PVN maksātāja izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra, ja reģistrēts PVN maksātājs iepriekšējos vismaz sešus kalendāra mēnešus PVN deklarācijās nebūs norādījis nevienu darījumu, ja reģistrēts PVN maksātājs, nesākot saimnieciskās darbības veikšanu, veiks visu amatpersonu nomaiņu, kā arī gadījumā, kad reģistrēts PVN maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu uz personām, kas nav Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji. Bez tam, lai veicinātu reģistrēta PVN maksātāja vēlmi izpildīt ar normatīvajiem aktiem noteikto pienākumu sadarboties ar VID un sniegt nepieciešamo informāciju nodokļu kontroles vajadzībām, ierosināts tam piemērot soda naudu 21% apmērā, ja tas nesniedz informāciju VID par darījuma norisi. Saeimas Juridiskais birojs vērsa uzmanību uz piedāvāto normu, kas VID dod tiesības izslēgt nodokļu maksātāju no PVN maksātāju reģistra, ja veikta visu amatpersonu nomaiņa ar personām, kas nav Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji.

Tādējādi grozījumi paredz prasību, ka vismaz vienai reģistrētai nodokļu maksātāja amatpersonai ir jābūt Latvijas Republikas pilsonim vai pastāvīgajam iedzīvotājam. Tādējādi faktiski tiek diskriminēti citu ES valstu pilsoņi, kas pārkāpj ES līguma normas, kas paredz visu ES dalībvalstu pilsoņiem vienādus nosacījumus. VID pārstāve skaidroja, ka šis regulējums neparedz automātisku izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra tikai tāpēc, ka amatpersonas ir ārzemnieki, bet gan vēlas, lai jaunās amatpersonas izklāstītu savus nodomus attiecībā uz uzņēmējdarbību Latvijā. Visu amatpersonu maiņa tiek uzskatīta par risku veikt godprātīgu saimniecisku darbību turpmāk. 2018. gadā bija 1041 uzņēmums, kur tika nomainītas visas amatpersonas uz ārzemniekiem, un riska valstis nav tikai trešās (kas nav ES dalībvalstis), bet tās, kuras ir ES sastāvā. 25% šādu uzņēmumu ar nomainītām amatpersonām no ārzemēm arī tiek izslēgti no PVN maksātāju reģistra. VID pieredze liecina, ka uzņēmumi ar nomainītām amatpersonām uz ārzemniekiem tiek izmantoti fiktīvās PVN shēmās šī nodokļa izkrāpšanai. Klātesošie norādīja uz faktu, ka daudzos uzņēmumos ir tikai viena amatpersona un tās nomaiņa ar ārzemnieku automātiski to pakļauj riskam tikt izslēgtam no PVN maksātāju reģistra.

Atbildīgajā komisijā tika panākta vienošanās, ka pie šīs normas teksta vēl tiks strādāts, lai novērstu tās neatbilstību ES līgumam. Vēl viens diskutabls jautājums bija attiecībā par darījumu neesamību sešus mēnešus pēc kārtas, kas  paver iespējas attiecīgo uzņēmumu izslēgt no PVN maksātāju reģistra. VID pārstāve skaidroja, ka tā dēvētie guļošie uzņēmumi ir uzskatāmi par tādiem, kurus potenciāli var izmantot krāpnieki, tāpēc ir vēlme iztīrīt PVN maksātāju reģistru, vēl jo vairāk, ja par PVN maksātāju var reģistrēties tikai uz konkrētu darījuma laiku vai sezonu.  

Atbildīgā komisija atbalstīja Saeimas deputāta Reiņa Znotiņa priekšlikumu, kas paredzēja pagarināt piedāvāto termiņu no 12 līdz 20 darbdienām, kad nodokļu maksātājam ir jāsniedz informācija Valsts ieņēmumu dienestam, bet, to nedarot, nodokļu administrācijai būs tiesības izslēgt no PVN maksātāju reģistra.