Nekustamais īpašums – nodokļu normatīvo aktu normas šajā gadā

Nekustamā īpašuma nodokļu normatīvo aktu izmaiņas saistītas ar:

• informāciju par piemērojamiem nodokļiem un to likmēm, veicot darījumus ar nekustamo īpašumu, pamatojoties uz grozījumiem nodokļu likumos, kas attiecas gan uz rezidentiem, gan nerezidentiem;
• jaunu uzņēmumu ienākuma nodokli, ņemot vērā, ka šī gada 1. janvārī ir stājies spēkā jaunais Uzņēmuma ienākuma nodokļa likums, kas paredz konceptuāli jaunu šī nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, maksājot nodokli no peļņas, kas sadalīta dividendēs vai tam pielīdzināmās izmaksās;
• iedzīvotāju ienākuma nodokļa grozījumiem, kas spēkā no šī gada sākuma;
• pievienotās vērtības nodokļa terminiem, kā arī regulējumu par īpašo pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas režīmu attiecībā uz būvniecības pakalpojumiem un būvizstrādājumu piegādēm.

Piemēram, ar nekustamā īpašuma nodokli apliek ķermeniskas lietas, kas atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot. No 2010.gada 1.janvāra apliekamais objekts ir zeme, ēkas, tai skaitā kadastra informācijas sistēmā reģistrētas, bet ekspluatācijā nenodotas ēkas un inženierbūves (likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» 1.panta pirmā daļa).

Ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamo objektu iedalījumu ēkās un inženierbūvēs nosaka atbilstoši normatīvajos aktos apstiprinātajai būvju klasifikācijai (MK noteikumu Nr.495 2.punkts).

Jāņem vērā, ka ar nekustamā īpašuma nodokli apliek inženierbūves – laukumus, kas tiek izmantoti kā transportlīdzekļu maksas stāvlaukumi, ja pašvaldība to ir noteikusi savos saistošajos noteikumos, kas publicēti līdz pirmstaksācijas gada 1.novembrim (likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» 1.panta divi prim daļa).

Savukārt 2014.gada 10.maijā lietā Nr.SKA-624/2014 Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments atzinis, ka kadastrā norādītajam mērķim faktiski nelietojama ēka arī ir nekustamā īpašuma nodokļa objekts. Proti, ja dabā pastāv kaut vai tikai ēkas karkass, bet faktiski ēka nav izmantojama tās paredzētajam mērķim, nav pamata grozīt nodokļa apmēru, kas maksājams par šo ēku.

Nekustamā īpašuma nodokli maksā Latvijas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai citādas vienošanās pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kuru īpašumā vai tiesiskā valdījumā ir nekustamais īpašums (likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» 2.panta pirmā daļa). Gadījumos, kad nekustamajam īpašumam vienlaikus ir gan īpašnieks, gan tiesiskais valdītājs, nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs ir īpašnieks (MK noteikumu Nr.495 21.punkts).

Par nekustamā īpašuma īpašnieku uzskatāma persona, kuras īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā vai kurai piederošais nekustamais īpašums (ēkas un inženierbūves) līdz Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanai ir reģistrēts pašvaldībā vai Valsts zemes dienestā (likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» 2.panta otrā daļa).

No 2017.gada 1.janvāra par nekustamā īpašuma īpašnieku uzskatāms arī apbūves tiesīgais, ja Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā uz zemesgrāmatā ierakstītas apbūves tiesības pamata reģistrēta ēka vai inženierbūve (likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» 2.panta divi prim daļa). Papildinājums tika veikts, jo Civillikumā šobrīd ietverta jauna Trešā A nodaļa Apbūves tiesība, kas regulē personas tiesību uz sveša zemes gabala celt un lietot nedzīvojamas ēkas un inženierbūves, līdz ar to paredzēts, ka arī apbūves tiesīgajam ir jāveic nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi.

Par nekustamā īpašuma tiesisko valdītāju uzskatāma (likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» 2.panta trešā daļa):

• persona, kurai atbilstoši likumā noteiktās institūcijas lēmumam zemes reformas gaitā zeme nodota (piešķirta) īpašumā par samaksu vai atjaunotas īpašuma tiesības uz to un zeme ierādīta (iemērīta) dabā. Minētajām personām (nekustamā īpašuma tiesiskajiem valdītājiem), kuru zemesgabali atrodas lauku apvidū, līdz zemes reformas pabeigšanai nodokli jāsāk maksāt atbilstoši likuma «Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos» 2.panta ceturtās daļas nosacījumiem (MK noteikumu Nr.495 22.1.punkts);
• persona, kurai īpašuma tiesības uz ēkām vai inženierbūvēm atjaunotas likumā noteiktajā kārtībā un kura tās ir pārņēmusi;
• persona, kura nekustamā īpašuma valdījumu ieguvusi uz mantojuma tiesību vai cita pamata, kā, piemēram, dāvinājuma vai atsavinājuma līgumu, tai skaitā tādu pirkuma līgumu, kas noslēgts, privatizējot dzīvokļa, mākslinieku darbnīcas vai nedzīvojamās telpas valstij, pašvaldībai vai dzīvokļu celtniecības kooperatīvam piederošā daudzdzīvokļu mājā (MK noteikumu Nr.495 22.2.punkts).

  Nekustamā īpašuma rokasgrāmata

2. Nodokļu normatīvo aktu normas, kas īpašas nekustamā īpašuma attīstīšanai, atsavināšanai un turēšanai

• 2.1. Nekustamā īpašuma nodoklis
  • 2.1.1. Ar nodokli apliekamais objekts
  • 2.1.2. Nodokļa maksātāji
  • 2.1.3. Ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamie nekustamā īpašuma objekti
  • 2.1.4. Atvieglojumi nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem
  • 2.1.5. Maksājamās nekustamā īpašuma nodokļa summas noteikšana
  • 2.1.6. Nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas kārtība
    • 2.1.6.1. Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma rašanās brīdis
    • 2.1.6.2. Maksāšanas paziņojums un samaksas termiņš
• 2.2. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
  • 2.2.1. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji darījumos ar nekustamo īpašumu
  • 2.2.2. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamie darījumi ar nekustamo īpašumu
  • 2.2.3. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamie darījumi ar nekustamo īpašumu
  • 2.2.4. No kapitāla pieauguma gūtā ienākuma noteikšana
  • 2.2.5. Nodokļa maksāšanas kārtība darījumos ar nekustamo īpašumu
  • 2.2.6. Iedzīvotāju ienākuma noteikšana no saimnieciskajā darbībā izmantota nekustamā īpašuma atsavināšanas vai pārklasificēšanas par personiskajām vajadzībām izmantojamu lietu
  • 2.2.7. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aplikšanas un maksāšanas kārtība nerezidentiem darījumos ar nekustamo īpašumu
  • 2.2.8. Nekustamā īpašuma iznomāšana un izīrēšana
• 2.3. Uzņēmumu ienākuma nodoklis
  • 2.3.1. Ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā bāze
    • 2.3.1.1. Apliekamā bāze saimnieciskās darbības veicējiem un nerezidentu pastāvīgajām pārstāvniecībām
    • 2.3.1.2. Apliekamā bāze nerezidentiem saistībā ar nekustamo īpašumu
  • 2.3.2. Taksācijas periods
• 2.4. Pievienotās vērtības nodoklis
  • 2.4.1. Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamie nekustamā īpašuma darījumi
  • 2.4.2. Ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamie nekustamā īpašuma darījumi
  • 2.4.3. Nekustamā īpašuma reģistrācija Valsts ieņēmumu dienestā
  • 2.4.4. Priekšnodokļa atskaitīšana darījumos ar nekustamo īpašumu
    • 2.4.4.1. Atskaitītā priekšnodokļa korekcija atbilstoši nekustamā īpašuma izmantošanai
    • 2.4.4.2. Atskaitītā priekšnodokļa korekcijas un citas veicamās darbības saistībā ar nekustamo īpašumu uzņēmuma reorganizācijas, uzņēmuma pārejas vai mantiskā ieguldījuma veikšanas gadījumā
  • 2.4.5. Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana un veicamās darbības nomaksas pirkuma darījumos ar nekustamo īpašumu
  • 2.4.6. Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana būvniecības pakalpojumiem un būvizstrādājumu piegādei
• 2.5. Valsts nodeva par notariālo darbību izpildi un īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā
  • 2.5.1. Valsts nodevas likmes
  • 2.5.2. Tādas vērtības noteikšana, kurai piemēro valsts nodevas likmi
  • 2.5.3. No valsts nodevas nomaksas atbrīvotās personas
  • 2.5.4. Valsts nodevas iekasēšana un nomaksa valsts budžetā
• 2.6. Nodokļu administrācijas lēmuma izpildes nodrošinājums, kas skar nekustamo īpašumu
  • 2.6.1. Valsts ieņēmumu dienesta ķīlas tiesības atzīmes un hipotēkas nostiprināšana zemesgrāmatā
• 2.7. Galvenā būvdarbu veicēja pienākums ieviest elektronisko darba laika uzskaiti būvlaukumā
  • 2.7.1. Elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā reģistrējamie dati un to uzglabāšana
  • 2.7.2. Elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas datu nodošana un izmantošana