Kā var rīkoties darbinieks, ja darba devējs atsakās sniegt informāciju par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma neizmantotajām dienām?

Kā var rīkoties darbinieks, ja darba devējs atsakās sniegt informāciju par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma neizmantotajām dienām?
Attēls: AdobeStock

Darba likums paredz tiesības darbiniekam ar darba devēju vienoties par atvaļinājuma sadalīšanu pa daļām, tomēr nav noteikts minimālais vai maksimālais daļu skaits un daļu ilgums, izņemot tikai vienu daļu, kura kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām kalendāra nedēļām. Jāsecina, ka gadījumos, ja darbinieks pārējās daļās atvaļinājumu ņem pa dienām, atvaļinājuma laikā neieskaita sestdienas un svētdienas.

Vienošanās Darba likuma izpratnē jāsaprot kā atvaļinājuma grafika sastādīšana, kuru sastāda darba devējs, konsultējoties ar darbinieku pārstāvjiem, kā arī pēc šāda grafika sastādīšanas ar to jāiepazīstina visi darbinieki.

Ja darbiniekam, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, ir izveidojies ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma uzkrājums, tas jākompensē naudā. Šajā gadījumā jākompensē naudā viss darbinieka neizmantotais atvaļinājums neatkarīgi, par cik ilgu laika periodu darbiniekam tas nav bijis piešķirts. Tāpat neizmantotā atvaļinājuma kompensācija jāveic neatkarīgi no tā, cik ilgu laika periodu darbinieks ir bijis nodarbināts pie darba devēja. Neizmantotā atvaļinājuma kompensācija nav saistāma ar DL 150. panta trešajā daļā noteikto termiņu – sešiem mēnešiem. Minētais termiņš nosaka darbinieka tiesības pretendēt uz reālu ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanu pirmajā darba gadā, taču minētais termiņš jau veido ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma uzkrājumu.

Darbiniekam ir tiesības vērsties pie darba devēja informācijas saņemšanai, cik ilgs un par kādu darba periodu viņam pienākas ikgadējais apmaksātais atvaļinājums, kā arī, vai ir izveidojušies kādi uzkrājumi.

Darbinieks šo informāciju var saņemt pēc saviem ieskatiem – mutvārdos vai rakstveidā. Ja darba devējs informāciju atsakās sniegt, tad darbinieks var vērsties valsts uzraudzības un kontroles institūcijā – Valsts darba inspekcijā.

Komentējot citus darba tiesisko attiecību izbeigšanās pamatus, juriste Karīna Platā sniedz atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • Kura diena darba tiesiskajās attiecībās tiek uzskatīta par termiņa sākumu? 
  • Kādus ieteikumus ņemt vērā, ja mēnešos skaitāms termiņš beidzas tādā mēnesī, kuram nav attiecīgā datuma?
  • Vai darba devējam papildus saistību izpildes dienai ir tiesības noteikt arī precīzu laiku?
  • Vai darba koplīguma saturā būtu ieteicams iekļaut sociālā dialoga uzturēšanas katrai pusei saistošos nosacījumus?
  • Kādas ir būtiskākās atšķirības darba koplīguma saturam publiskajā un privātajā sektorā?
  • Kādos gadījumos iespējama vienpusēja darba koplīguma grozīšana?
  • Kas ir tiesīgs slēgt darba koplīgumu kā darbinieku interešu pārstāvis? Kāda loma ir darbinieku pilnvarotajam pārstāvim, ja uzņēmumā ir arodbiedrība? Vai var pastāvēt situācija, ka konkrētam uzņēmumam ir saistoši abi darba koplīguma veidi: darba koplīgums uzņēmuma līmenī un ģenerālvienošanās nozares līmenī?
  • Vai darba sludinājums ir obligāts visos gadījumos, kad uzņēmumā ir kāda brīva darba vieta?
  • Kādos gadījumos darba sludinājumā var norādīt ierobežojumu, ka darbs paredzēts vīriešiem vai sievietēm?
  • Kad darbiniekam izmaksājamas visas viņam pienākošās summas darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumā?

Plašāka informācija rokasgrāmatā.
 

DLK

 

 

     Darba likuma komentāri