Izmaiņas Komerclikumā un papildinājumi citos uzņēmējam nozīmīgos normatīvajos aktos

Apjomīgos rokasgrāmatas papildinājumus veido autora komentāri, atbilstoša un nozīmīga tiesu prakse.
Apjomīgos rokasgrāmatas papildinājumus veido autora komentāri, atbilstoša un nozīmīga tiesu prakse.
Foto: istockphoto

"Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmatā" iekļauti apjomīgi papildinājumi, kas saistīti ar grozījumiem Komerclikumā, izmaiņām normatīvajos aktos, Enerģētikas likumu, Nacionālās drošības likumu un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu.

Aktuālie jautājumi saistīti, piemēram, ar nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, valdi, valdes locekļu pienākumiem un atbildību, kā arī nozīmīga tiesu praksi, ierobežojumiem darījumu slēgšanai ar saistītajām personām, kapitāla daļu atsavināšanu un ieķīlāšanu, kā arī atbilstošiem spriedumiem, dividendēm, akcijām, to reģistrāciju, apmaksu, atsavināšanu, ka arī nozīmīgu tiesu praksi, patiesā labuma guvējiem, tostarp personas datu aizsardzību.

Vēršam uzmanību šādām apjomīgo papildinājumu tēzēm:

  • "Nodrošinot mazākumakcionāru interešu aizsardzību, mazākuma akcionāriem, kam pieder vismaz 5% pamatkapitāla daļu, ir noteiktas tiesības izvirzīt padomes locekļu kandidātus, akcionāru sapulces lēmums par visiem kandidātiem vienā balsojumā, kā arī visa padomes sastāva pārvēlēšana, ja padome ir nepilnā sastāvā. Savukārt viena akcionāra akciju sabiedrības, kā arī akciju sabiedrības, kur vienīgais akcionārs ir valsts vai pašvaldība, un arī akciju sabiedrības, kuras darbojas speciāli regulētajā finanšu sektorā, ja speciālajās tiesību normās nebūs noteikts citādāk, var nepiemērot minēto padomes ievēlēšanas kārtību, kas paredz visas padomes pārvēlēšanu arī situācijā, kad no padomes atkāpjas vai tiek atcelts tikai viens padomes loceklis, tādējādi mazinot administratīvo slogu un izvairoties no formalitātēm."
  • "Kļūt par patiesā labuma guvēju vai iegūt būtisku līdzdalību nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās (enerģētika, elektroniskie sakari, plašsaziņas līdzekļi) iespējama tikai ar iepriekšēju Ministru kabineta piekrišanu, kuras mērķis ir nodrošināt, ka ieguvēja darbība nav vērsta pret valsts interesēm."
    • "Personas tiesības iegūt būtisku skaitu kapitāla daļu vai akciju vai tiesības kļūt par biedru nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās, vai kļūt par patiesā labuma guvēju komercsabiedrībās, kuras darbojas izteikti regulētās nozarēs (enerģētika, elektroniskie sakari, plašsaziņas līdzekļi), tiek ierobežotas, lai nodrošinātu "aizsardzības mehānismus" pret personas, kuras darbība varētu būt vērsta pret valsts interesēm, iespējām iegūt ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā."
  • "Dalībnieki neatbild par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem, ja tie rīkojušies labā ticībā dalībnieku sapulces likumīga lēmuma ietvaros."
    • "Dalībnieki nevar saukt valdes locekli pie atbildības par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem, ja šis valdes loceklis rīkojies labā ticībā dalībnieku sapulces likumīga lēmuma ietvaros."
  • "Stingrāks regulējums saistīto pušu darījumiem"; "Komerclikuma grozījumi paredz stingrāku regulējumu attiecībā par saistīto pušu darījumiem"; "Paredzot, ka darījumi ar saistītajām personām nav spēkā bez augstākas pārvaldes institūcijas piekrišanas, ir izslēgta iespēja izvairīties no nepieciešamības saņemt padomes vai dalībnieku sapulces piekrišanu šādiem darījumiem."
    • "Sabiedrības darījumi ar saistītajām personām nav spēkā, ja pirms darījuma slēgšanas padomei vai dalībnieku sapulcei (ja sabiedrībai nav padomes) nav sniegtas nepieciešamās ziņas par darījumu un attiecīgā institūcija nav devusi savu piekrišanu darījuma slēgšanai. Paredzot, ka darījumi ar saistītajām personām nav spēkā bez augstākas pārvaldes institūcijas piekrišanas, ir izslēgta iespēja izvairīties no nepieciešamības saņemt padomes vai dalībnieku sapulces piekrišanu šādiem darījumiem."
  • "Paplašināti izņēmumi, kad ierakstiem sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku reģistrā nevajag atsavinātāja piekrišanu.»; «Ja valde nepamatoti ignorē, daļu ieguvējs var vērsties Uzņēmumu reģistrā, kurš brīdina valdi un, ja nepieciešams, sagatavo jaunu dalībnieku reģistru".
    • "Arī gadījumos, kad sabiedrības ar ierobežotu atbildību valde prettiesiski atsakās izdarīt ierakstu dalībnieku reģistrā saistībā ar kapitāla daļu atsavināšanu, dalībniekam (daļu ieguvējam) nav tiesību pašam parakstīt dalībnieka reģistra nodalījumu un kopā ar reģistrācijas pieteikumu iesniegt to komercreģistra iestādei."
  • "Daļas piespiedu atsavināšanas kontekstā, noteiktas dalībnieka (daļu ieguvēja) tiesības vērsties ar paziņojumu par daļas iegūšanu Uzņēmumu reģistrā gadījumā, ja valde noteiktajā termiņā un kārtībā neizdara ierakstu dalībnieku reģistrā vai arī neiesniedz jauno dalībnieku reģistra nodalījumu Uzņēmumu reģistram."
  • "Precizēts valdes un padomes atbildības termiņš – 5 gadi no zaudējumu nodarīšanas dienas. Noilgumam nav saistības ar valdes locekļa amata termiņu."
  • "Precizēts termiņš kreditoru prasībai sabiedrības labā par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem."
  • "Tiesības saņemt sabiedrības iepriekš nesadalīto sabiedrības peļņu dividendēs ir jaunajam sabiedrības daļu ieguvējam, kas ir ierakstīts sabiedrības dalībnieku reģistrā."
    • "Dividenžu saņemšana ir viena no kapitālsabiedrības dalībnieka pamattiesībām, kura pieder privāttiesību kategorijai. Tiesības uz dividendēm piešķir pilnībā apmaksātās daļas. Savukārt faktam, kurā tieši brīdī persona kļuvusi par dalībnieku, nav nozīmes, tādējādi neaizliedzot izmaksāt jaunajam dalībniekam iepriekš nesadalīto sabiedrības peļņu dividendēs (t.i., no peļņas par to laika periodu, kurā persona vēl nebija šīs sabiedrības dalībnieks)."
  • "Pretēji vispārējam principam, ka lēmums par dividenžu atstāšanu sabiedrības rīcībā nav spēkā, ja šāds lēmums ir pieņemts vienbalsīgi, tas ir spēkā, jo šādā gadījumā tas nav pretējs mazākuma, kas ir jāaizsargā, gribai"
    • "Principa, ka lēmums par dividenžu atstāšanu sabiedrības rīcībā nav spēkā, mērķis ir mazākuma dalībnieku (akcionāru) aizsardzība. Tomēr tas neattiecas uz gadījumiem, ja šāds lēmums pieņemts vienbalsīgi, jo šādā gadījumā nav mazākuma, kurš būtu jāaizsargā."
  • "Akciju sabiedrībām ieviešot nosacīto pamatkapitālu rasts jauns regulējums vecai idejai, nodrošinot skaidru un publiski pieejamu informāciju un tādējādi aizsargājot konvertējamo vērtspapīru turētājus un potenciālos investorus. Visaktuālākais konvertējamo obligāciju un akciju piešķiršanas darbiniekiem un pārvaldes institūciju locekļiem gadījumos. Pamatkapitāla palielināšanas noteikumos paredzētā persona ir tiesīga iegūt sabiedrības akcijas pēc tam kad ir izpildīti nosacījumi. Pamatkapitālu ar nosacījumu var palielināt arī, ja iepriekšējās emisijas akcijas nav pilnībā apmaksātas".
    • "Jaunais, uzlabotais tiesiskais regulējums attiecībā uz nosacīto pamatkapitālu nodrošina konvertējamo vērtspapīru turētāju un potenciālo investoru (akcionāru) aizsardzību. Šāds regulējums iepriekšējā redakcijā jau bija spēkā kādu laiku, tomēr esošā prakse liecināja, ka bez papildu regulējuma uzlabojumiem pamatkapitāla palielināšanu ar nosacījumu izmanto relatīvi maz akciju sabiedrību."
  • "Ieviests jauns būtisks instruments – personāla opcija – sabiedrības vai ar to vienā koncernā ietilpstošas sabiedrības darbinieku tiesības iegūt akcijas par fiksētu samaksu, bez maksas un atbilstoši cietiem nosacījumiem ļauj iegūt akcijas un citus vērtspapīrus. Arī personāla opcijām piemīt personāla jeb darbinieku stimulējošs raksturs, tomēr faktiskais finansiālais ieguvums (piemēram, dividenžu saņemšana) netiek gūts, kamēr attiecīgais personāla opciju turētājs nav iegādājies akcijas".
    • "Personāla opcijas dod tiesības iegūt sabiedrības akcijas šīs sabiedrības vai ar to vienā koncernā ietilpstošu sabiedrību darbiniekiem, valdes un padomes locekļiem. Līdzīgi kā personāla akcijām, arī personāla opcijām piemīt personāla jeb darbinieku stimulējošs raksturs, tomēr faktiskais finansiālais ieguvums (piemēram, dividenžu saņemšana) netiek gūts, kamēr attiecīgais personāla opciju turētājs nav iegādājies akcijas no sabiedrības."
  • "AS akcionāru reģistrā tiek reģistrēti akciju turētāji, nevis īpašnieki."
    • "Ieraksts akciju sabiedrības akcionāru reģistrā pats par sevi nevar būt pietiekams apliecinājums vārda akciju piederībai konkrētai personai. Tas pamatojams ar apstākli, ka no vārda akcijas izrietošās tiesības ir personai, kura kā akcionārs ierakstīta akcionāru reģistrā, un vienlaikus, apsvērumu, ka vārda akciju un to turētāju uzskaitei valde nodrošina akcionāru reģistra vešanu. Tādējādi, no minētā izriet, ka akcionāru reģistrā tiek reģistrēti akciju turētāji, nevis īpašnieki."
  • "Paplašinātas akciju sabiedrības izņēmuma tiesības iegūt savas akcijas konvertējamo obligāciju un darbiniekus motivējošu instrumentu gadījumā, kā arī 10% savu akciju turēt neierobežoti ilgi. Vienlaicīgi no sabiedrībai piederošajām savām akcijām neizriet no akcijām parasti izrietošās tiesības (piemēram, balsstiesības) un tās neņem vērā nosakot akcionāru sapulces kvorumu un peļņas sadali."
    • "Sabiedrībai iegūstot savas akcijas jebkurā no izņēmuma gadījumiem, sabiedrības pašu kapitāla vērtība nedrīkst kļūt mazāka par sabiedrības pamatkapitāla apmēru, kā arī no sabiedrībai piederošajām savām akcijām neizriet šīs akcijas tiesības (piemēram, balsstiesības), un sabiedrībai piederošās savas akcijas neņem vērā nosakot akcionāru sapulces kvorumu un peļņas sadali."
  • "Kapitālsabiedrībām tiek nodrošināta iespēja ne tikai ātrāk un efektīvāk veikt grozījumus, bet arī mazināsies iespējas pieļaut procesuālu kļūdu pamatkapitāla samazināšanas gadījumā. Proti, komersantiem tiek atvieglota pamatkapitāla samazināšanas procedūra."
    • "Kapitālsabiedrībām nav pienākums vērsties ar paziņojumu komercreģistra iestādē un papildus iesniegt informāciju oficiālajam izdevumam "Latvijas Vēstnesis", lai tajā tiktu publicēts paziņojums kapitālsabiedrības kreditoriem par plānoto pamatkapitāla samazināšanu. Komercreģistra iestāde pati uz sabiedrības rēķina izsludina paziņojumu par sabiedrības pieņemto lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu. Šādā veidā tiek mazināts administratīvais slogs kapitālsabiedrībām un nodrošināta iespēja komercreģistra iestādei kontrolēt, lai tiktu ievērots kreditoru informēšanas pienākums."
  • "Komerclikuma speciālajai tiesību normai attiecībā uz noilgumu komercdarījumos priekšroka dodama vienīgi attiecībā uz noilguma termiņu, kas ir 3 gadi, bet jautājumā, kas skar noilguma termiņa noteikšanu, piemērojamas Civillikumā ietvertās tiesību normas."

 

UVR

 

 

     Uzņēmuma vadītāja rokasgrāmata

 

 

 


Priekšvārds

1. A daļa. Komercdarbības organizācijas veidi

1.7. Nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrības

3.3. Valde

  • 3.3.1. Valdes loma un funkcijas sabiedrības pārvaldes sistēmā
  • 3.3.2. Valdes sastāvs, ievēlēšana un atsaukšana
  • 3.3.3. Vienas personas valde
  • 3.3.4. Valdes locekļu nodarbināšana, tiesiskās attiecības ar sabiedrību, darba apmaksa
  • 3.3.5. Valdes locekļu pienākumi
  • 3.3.6. Valdes tiesības
  • 3.3.7. Pārstāvības kārtība
  • 3.3.8. Valdes darbība un lēmumu pieņemšana
  • 3.3.9. Valdes locekļu atbildība
  • 3.3.10. Nozīmīga tiesu prakse un atbilstoši spriedumi
    • 3.3.10.1. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 30.novembra spriedums lietā Nr.C04209810, SKC-343/2017
    • 3.3.10.2. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 9.novembra spriedums lietā Nr.C33355814, SKC‑340/2017
    • 3.3.10.3. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 15.jūnija spriedums lietā Nr. C02022712, SKC-108/2017

3.6. Ierobežojumi darījumu slēgšanai ar saistītajām personām

  • 3.6.1. Darījuma slēgšana ar saistīto personu
  • 3.6.2. Akciju sabiedrības valdes locekļa balsstiesību ierobežojumi

4.5. Kapitāla daļu atsavināšana un ieķīlāšana

  • 4.5.1. Nozīmīga tiesu prakse un atbilstoši spriedumi
    • 4.5.1.1. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 14.februāra spriedums lietā Nr. SKC-1622/2014
    • 4.5.1.2. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 28.septembra rīcības sēdes lēmums lietā Nr.SKC-1751/2017

·  5.4. Sabiedrības finansiālās problēmas darbībās ar sabiedrības kapitālu

  • 5.4.1. Kapitāla pietiekamības nosacījums
  • 5.4.2. Zaudējuma apmēra attiecība pret pamatkapitālu
  • 5.4.3. Dividendes

·  5.5. Nozīmīga tiesu prakse un atbilstoši spriedumi

  • 5.5.1. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 16.decembra spriedums lietā Nr.C30821212, SKC–353/2016
  • 5.5.2. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 9.marta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. C30709813, SKC-847/2017
  • 5.5.3. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 27.augusta spriedums lietā Nr. SKC–285

10. D daļa. Akciju sabiedrības

10.2. Akciju sabiedrības pamatkapitāls

  • 10.2.1. Akciju sabiedrības pamatkapitāla palielināšana

10.3. Akcijas

  • 10.3.1. Akcijas jēdziens
  • 10.3.2. Akcijās nostiprinātās tiesības
  • 10.3.3. Akciju kategorijas
  • 10.3.4. Akciju veidi: vārda akcija un uzrādītāja akcija
  • 10.3.5. Akciju forma
  • 10.3.6. Akciju nominālvērtība
  • 10.3.7. Akciju reģistrācija
  • 10.3.8. Akciju apmaksa
  • 10.3.9. Akcijas atsavināšana
  • 10.3.10. Nozīmīga tiesu prakse un atbilstoši spriedumi
    • 10.3.10.1. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 29.aprīļa spriedums lietā Nr. C04228610 SKC–62/2016

·  12.1.9. Patiesā labuma guvēji

  • 12.1.9.1. Subjekti, uz kuriem ir attiecināms pienākums reģistrēt informāciju
  • 12.1.9.2. Pienākums paziņot un noskaidrot juridiskās personas patieso labuma guvēju
  • 12.1.9.3. Patiesā labuma guvēja reģistrācijas kārtība
  • 12.1.9.4. Atbildība par informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas paziņošanu
  • 12.1.9.5. Personas datu aizsardzība