Dizaina domāšana pārmaiņu vadībā

Dizaina domāšana pārmaiņu vadībā
Dizaina domāšana piemērota jaunu produktu un pakalpojumu radīšanai, biznesa problēmu risināšanai un konkrētai organizācijai, radot augstu darbinieku iesaisti un motivāciju.
Foto: AdobeStock

Dizaina domāšana tradicionāli tiek attiecināta uz jaunu produktu un pakalpojumu radīšanu uzņēmumu un iestāžu ārējiem klientiem. Tomēr tai noteikti ir sava vieta arī iekšējo biznesa problēmu risināšanā.

pediņasDizaina domāšana nav par "mēs pret viņiem" vai "mēs viņu vārdā". Dizaina domāšana ir "mēs kopā ar viņiem".
Tims Brauns, IDEO izpilddirektors

Dizaina domāšana liek vēlreiz paskatīties uz vidi, kurā notiks paredzētās pārmaiņas, pārdomāt, kas būs reālie pārmaiņu "klienti" un kas viņus patiesi satrauc. Dizaina domāšanas principi ļauj izvairīties no stereotipiskas pieejas, radīt tieši konkrētajai organizācijai piemērotākos risinājumus un efektīvi sagatavoties pārmaiņu realizēšanai un nodrošināt augstu darbinieku iesaisti un motivāciju.

pediņasMēs ļoti daudz laika veltām, lai uzdizainētu  tiltu, bet neveltām pietiekami laika, lai padomātu par cilvēkiem, kas pa šo tiltu staigās. 
Dr. Prabdžots Singhs, Zemes institūta Sistēmiskā dizaina nodaļas direktors 

Pēdējos gados dizaina domāšana ir kļuvusi par populāru biznesa vadības instrumentu. Pārmaiņu vadības kontekstā dizaina domāšana ir laba metode, ko izmantot, pieņemot lēmumu, tieši kādas pārmaiņas veikt un kā varētu izskatīties risinājums, kas vislabāk spēs realizēt dažādu iesaistīto pušu intereses. 

Dizaina domāšanas process sākas ar empātiju, kas liek izdziļināties potenciālo klientu, risinājuma lietotāju situācijā. Pārmaiņu vadības procesā tas nozīmē, ka pirms lēmuma pieņemšanas par veicamajām pārmaiņām ir nepieciešams konsultēties ar visām iesaistītajām pusēm un it īpaši ar tiem, kurus pārmaiņas ietekmēs visvairāk. Šo konsultāciju mērķis ir labāk izprast lietotāju problēmas, leksiku, kādu lieto potenciālie pārmaiņu «klienti». Šāda pieeja ļauj labāk definēt problēmu un izstrādāt pārmaiņu ieviešanas stratēģisko un komunikāciju plānu.

Empātija padara iespējamu problēmas definēšanu. Empātija nozīmē ieraudzīt pasauli ar to cilvēku acīm, kurus konkrētās pārmaiņas ietekmēs visvairāk, izprast viņu sajūtas, novērtēt viņus kā cilvēkus un tikai tad komunicēt savu redzējumu. 

Empātiska intervija nozīmē ne tikai sarunu, tā ietver sevī tādus elementus kā:

  1. novērošanu;
  2. iesaisti;
  3. skatīšanos un klausīšanos.

 

pers

 

   

     Personāla vadības rokasgrāmata

 

 

 


"Personāla vadības rokasgrāmata" abonentiem


Abonēt