Atalgojums darba sludinājumos
Atalgojuma norādīšana darba sludinājumā nesniedz pilnu priekšstatu par darba samaksu konkrētā amatā.
Turklāt šāda norma nevajadzīgi iejaucas pušu līgumu slēgšanas brīvībā. Nav pierādījumu, ka normas leģitīmais mērķis – reemigrācijas veicināšana – būtu attaisnojies. Praksē ir redzams, ka darba sludinājumos norma tiek apieta, norādot atalgojumu plašā amplitūdā. Latvijā vērojams būtisks darbaspēka trūkums un speciālistu pārvilināšana kļūst arvien aktuālāka, kā rezultātā dati par darbiniekam izmaksājamo atalgojumu ir komercnoslēpumu saturoša informācija, tik strikts ir Latvijas Darba devēju konfederācijas viedoklis, ko DB pauž organizācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sana Stūre.
Saņem aizrādījumus
Jau nepilnu gadu jāievēro Saeimā pieņemtās izmaiņas Darba likumā, kas paredz darba sludinājumos norādīt arī attiecīgā amata algas amplitūda. Vēl joprojām šajā jautājumā var runāt par viedokļu sadursmi. Savukārt uzraudzīt Darba likumā pieminēto normu ievērošanu, tostarp arī sludinājumos norādāmo informāciju, pienākums ir Valsts darba inspekcijai (VDI), kas līdz augusta vidum, kopš jaunā regulējuma spēkā stāšanās brīža, bija saņēmusi desmit iesniegumu par atalgojuma nenorādīšanu darba sludinājumos. Lielākā daļa šo pārkāpumu apstiprinājās vai tika konstatēta daļēji. Par pārkāpumiem VDI izteica darba devējiem mutvārdu aizrādījumu, stāsta iestādes Darba tiesību nodaļas vadītāja Mārīte Noriņa. Viņa piebilst, ka VDI nav saņēmusi negatīvas atsauksmes par jauno likuma normu, bet laikā, kad jaunie grozījumi tikko stājās spēkā, uzņēmumi vērsās VDI pēc konsultācijas, lai precizētu jaunās tiesību normas piemērošanas prasības.
VDI nav kompetenta vērtēt jauno Darba likuma grozījumu nepieciešamību, kā arī neveic darba sludinājumu izpēti un analīzi. Normas monitoringu tā nopietni pašlaik nav uzņēmies neviens, taču, papētot darba sludinājumus, regulējums tiek ievērots. Protams, nevar zināt, cik tas korekti tiek pildīts un cik precīzi ataino reālo situāciju.
Robeža var atturēt
Gluži precīzi spriest par iespējamo atalgojumu pēc norādes darba sludinājumā vien nevar. Tas secināms arī no bankas Citadele Mārketinga un korporatīvās komunikācijas daļas vadītājas Aigas Volksones komentāra. Proti, kā likums paredz, arī šī kredītiestāde sludinājumos norāda atalgojuma līmeni aktuālajām vakancēm. "Lai objektīvi novērtētu nodarbināto darbinieku atalgojuma nemainīgās daļas līmeni darba tirgū, banka un koncerna uzņēmumi regulāri piedalās gan nozares, gan starpnozaru atalgojuma pētījumos. Darba algas nemainīgā daļa katram strādājošajam tiek noteikta individuāli, atbilstoši viņa kompetencēm un pieredzei, ievērojot darbinieka amata grupas atalgojuma līmeni. Potenciālajiem kandidātiem daudz vieglāk ir orientēties darba tirgū, ir iespēja izvēlēties sev atbilstošu darba piedāvājumu gan pēc satura, gan saprotams, kāds būs aptuvenais atalgojums. Darba devējam ir iespēja saņemt CV no potenciālajiem darba ņēmējiem, kas, izvērtējot pieejamo informāciju, ir gatavi tālākām sarunām un darba iespējām konkrētajā uzņēmumā. Tajā pat laikā uzņēmums noteikti arī zaudē lieliskus kandidātus, ja sludinājumā norādītais atalgojums nav interesants, nedod iespēju uzņēmumam izvērtēt un varbūt piedāvāt atalgojumu ārpus norādītajām robežām. Sākotnējais atalgojums, protams, ir svarīgs, tomēr, kad potenciālais kandidāts izdara savu izvēli, ļoti liela nozīme ir pašam uzņēmumam, tā reputācijai darba tirgū, iekšējai kultūrai, attieksmei pret darbinieku, izaugsmes un attīstības iespējām, arī atsauksmēm no bijušajiem un esošajiem darbiniekiem," klāsta A. Volksone.
Piedzīvo izmaiņas
Tet grupā strādā vairāk nekā 1700 darbinieku. Uzņēmums šobrīd piedzīvo vērienīgas izmaiņas, iedzīvinot jaunas darba metodes, piemēram, Agile, īstenojot digitālo transformāciju, kas nozīmē jaunas tehnoloģijas un pieeju iekšējiem procesiem, gan arī strādājot pie pavisam jaunām jomām, piemēram, lielajiem datiem, virtuālajiem asistentiem (čatbotiem), mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās risinājumiem. Līdz ar to viens no lielākajiem izaicinājumiem darba tirgū ir, strauji mainot biznesu, tikpat strauji atrast darbiniekus ar nepieciešamajām jaunajām kompetencēm, piemēram, datu zinātniekus, mākslīgā intelekta risinājumu izstrādātājus. Šādu speciālistu ļoti bieži Latvijā nemaz nav, vai arī viņu ir ļoti maz, uzsver Tet darbinieku pieredzes vadītāja Solvita Bruģe. Tādējādi konkrētās kvalitātes jāattīsta uzņēmuma iekšienē. Proti, jaunas zināšanas jāapgūst un jāpilnveido esošajiem darbiniekiem vai arī jāapmāca pienācēji. S. Bruģe bilst, ka vakanču skaits dažādos sludinājumu portālos apstiprina šobrīd esošo lielo pieprasījumu pēc speciālistiem IT un pārdošanā/klientu apkalpošanā, tādēļ šajās sfērās atrast darbiniekus ir izaicinājums. Savukārt algas prasību ziņā nav vienas drošas atbildes. Jo specifiskākas ir darba meklētāja kompetences un prasmes, jo augstākas viņa atalgojuma prasības, zina teikt S. Bruģe. Saskaņā ar Darba likumu Tet ievēro darba algas norādīšanu sludinājumos. "Redzam, ka šobrīd darba tirgus ir palicis vēl vairāk konkurējošs un darba devēji aktīvi seko līdzi piedāvājumam. Norma sniedz iespēju objektīvāk izvērtēt sava piedāvājuma konkurētspēju darba tirgū. Turklāt tas ļauj lieki netērēt resursus no darba devēja un darba ņēmēja puses, jo kandidāti, kam, iespējams, ir augstākas algas prasības, nekā konkrētais piedāvājums paredz, uzreiz jau spēj veikt sākotnējo atlasi," viņa vērtē.
Arī citviet pasaulē
Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece Ineta Vjakse informē: priekšlikuma iesniedzējs – deputāts Rihards Kols – skaidrojis, ka prakse iekļaut atalgojuma amplitūdu vai precīzu mēnešalgas vai gada algas apmēru tiek izmantota arī citviet pasaulē. Piemēram, Lielbritānijā atalgojums norādīts aptuveni 75% no visiem darba sludinājumiem; konkrētā informācija bieži sastopama arī Skandināvijas valstīs un citviet Eiropā. Līdz šim ierastā prakse Latvijā rāda, ka darba sludinājumos amatalgu pieņemts izteikt nevis skaitļos, bet vārdos. Tas izpaužas tādos apzīmējumos kā konkurētspējīgs un stabils atalgojums, un to nozīme ir ar interpretācijas iespējām.
Norādīt amplitūdu
Atalgojuma apjomu nenorādīšana var maldināt potenciālos kandidātus, kuri pieteikušies uz vakanci vai iesaistījušies interviju procesā bez pietiekamas informācijas par to, vai šis darbs (un piedāvātais atalgojums) ir piemērots konkrētajam kandidātam, bija pārliecināts R. Kols. Viņš arī paudis viedokli, ka neinformēšanu par atalgojuma apmēru sludinājumos darba meklētāji uzskata par būtisku problēmu, un, kā liecina personāla atlases speciālistu uzņēmuma CVMarket dati, 88% vēlas, lai algas norādīšana būtu obligāta prasība. Atalgojuma neatklāšana, tāpat kā neprecīzs un nekorekts sludinājums, ievērojami palielina nepiemēroto kandidatūru skaitu arī darba devējiem, vienlaikus atgrūžot kvalificētākos un spēcīgākos kandidātus.
Kā liecina uzņēmuma WorkingDay Latvia publiski paustā informācija, atalgojuma līmeņa norādīšana sludinājumā ne vien par 40% palielina pieteikumu skaitu, bet arī nodrošina, ka tie ir vairāk atbilstoši darba devēja izvirzītajām prasībām. Turklāt potenciālie darba ņēmēji dažādu neformālu kontaktu ceļā ir spējīgi noskaidrot potenciālās darba vietas piedāvātā atalgojuma diapazonu. Pētījumi arī pierāda, ka cilvēki, īpaši jaunāko paaudžu pārstāvji, bieži apspriež atalgojuma jautājumus gan ģimenes, gan draugu un paziņu lokā, norādot, ka šis jautājums tiek uztverts par būtisku.
Ierakstot atalgojuma diapazonu darba sludinājumā, pēc R. Kola domām, tiek nodrošināta ne tikai atgriezeniskā saite potenciālajiem darba ņēmējiem, bet arī uzņēmums ilgtermiņā gūst kvalificētākus un piemērotākus kandidātus uz brīvajām vakancēm. Līdz ar to likumdevēja mērķis bija noteikt, ka sludinājumā norādāma atalgojuma amplitūda, piebilst I. Vjakse.
