Arodslimības - parādās jaunas tendences

Arodslimības - parādās jaunas tendences
Aizvien biežāk veselības problēmas izraisa jaunās tehnoloģijas un stress. Atbildība par veicamajiem pienākumiem, augstas darba prasības, intensīvs darba temps ir viens no iemesliem, kādēļ rodas arodslimības. Tomēr cilvēks, nonācis depresīvā stāvoklī, to ne vienmēr grib kādam stāstīt, jo uzskata – pašam jātiek ar sevi galā.
Foto: AdobeStock

Biežākās arodslimības Latvijā ir karpālā kanāla sindroms, mugurkaula spondiloze, aroda vājdzirdība, kā arī ar slodzi, pārslodzi un spiedienu saistīti mīksto audu bojājumi, tādi kā plecu periartrīts, elkoņa epikondilīts, uzskaita Labklājības ministrijā (LM). Pēc Valsts darba inspekcijas (VDI) statistikas, par visbiežāko cēloni tam tiek norādīti ergonomiskie darba vides riska faktori. Tomēr aizvien biežāk parādās arī veselības problēmas, ko izraisījis psihoemocionālais faktors.

Nevar vainot tikai darba devēju

Arodslimību attīstība ir tiešā veidā saistīta ar darba vidi. Tās rodas darba apstākļu vai darba specifikas dēļ. "Nesakārtota darba vide un dažkārt arī nodarbināto pašu bezatbildīgā attieksme pret savu veselību un drošību, piemēram, nelietojot individuālos aizsardzības līdzekļus, rīkojoties nedroši, ir galvenie nosacījumi gan arodslimību attīstībai, gan arī nelaimes gadījumiem," skaidro LM Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta vecākā eksperte Jolanta Geduša. 

Arodslimības neraksturo situāciju konkrētajā brīdī, bet gan iezīmē to, kāda tā ir bijusi pirms 10 līdz 20 gadiem. "Lai attīstītos veselības traucējumi, ko var raksturot kā arodslimību jau hroniskā stadijā, kaitīgajam faktoram jāiedarbojas ilgāku laiku," stāsta J. Geduša. VDI Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa papildina, ka ne vienmēr darba devējs ir ļoti līdzvainīgs. Būtiska arī cilvēka attieksme pret savu veselību kopumā – vai atvēl laiku fiziskām aktivitātēm, dzīvo veselīgi un bez kaitīgiem ieradumiem. "Daudzi ir moži un sprigani vēl cienījamos gados. Tikpat daudz jaunu cilvēku cīnās ar veselības problēmām. Protams, jāņem vērā arī individuālās īpašības, iedzimtība, tomēr jāatceras – mēs katrs esam atbildīgs par savu veselību!" Lai gan strādā fiziski vieglāku darbu, Latvijā vidējais arodslimnieks ir sieviete. Galvenais iemesls – vīrieši pie ārsta iet tikai tad, kad situācija jau ir ļoti slikta. Sievietes pret savu veselību izturas atbildīgāk un biežāk vēršas pie mediķiem.

Mainās struktūra

Attīstoties tehnoloģijām, kopumā darba procesi ir kļuvuši drošāki nekā pirms vairākiem gadu desmitiem. Tomēr, izmantojot jaunās tehnoloģijas un jaunās ķīmiskās vielas, tostarp biotehnoloģijas, nanotehnoloģijas un nanomateriālus, ne vienmēr ir zināma to ietekme uz nodarbināto veselību ilgtermiņā, tādēļ mainās izplatītāko arodslimību struktūra, informē LM. Analizējot arodslimību skaita dinamiku pa diagnožu grupām, redzams, ka pēdējos gados visstraujāk pieaug skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, nervu sistēmas slimības.

Parādās arī jaunas tendences. Pieaugot psihoemocionālo risku izplatībai darba vidē, darbiniekiem konstatē izdegšanas sindromu, kas arī iekļauts arodslimību sarakstā. Gadījumu nav daudz, tomēr iepriekš nebija vispār, saka S. Zariņa. Arodslimību ārstu komisijā atzīmē, ka ar izdegšanas sindromu nāk ārsti – ķirurgi un pediatri –, tiesneši, ierēdņi, ugunsdzēsēji, policijas darbinieki, skolotāji un pat skolu direktori.

Izdegšanas sindroma pazīmes parasti pamana līdzcilvēki vai kolēģi, bieži vien cilvēks pats to neapjauš, norāda J. Geduša. Izdegšana liecina par lielu pārslodzi, augstām prasībām darbā un uzlikto atbildību, pārstrādāšanos. 

Veiks tematiskās pārbaudes

Pievēršot uzmanību šai problēmai, VDI oktobrī un novembrī plāno veikt tematiskās pārbaudes valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos – darbavietās, kur notiek darbs ar cilvēkiem un psihoemocionālā spriedze ir gana augsta. "Atkarībā no katra emocionālās noturības, ilgstošā laika periodā tas var rezultēties ar depresiju, izdegšanu un citām problēmām," saka S. Zariņa.

Ceturtdien, 19. septembrī, notiks atklātā lekcija, kurā kampaņas mērķgrupai stāstīs par to, kā VDI organizēs pārbaudes. Uzņēmumi dalīsies pieredzē par pozitīvu emocionālās darba vides uzturēšanu un darbinieku labsajūtas vairošanu. Piedalīsies arī psihoterapeits un arodārsts.

Lai izdegšanas sindroma attīstību novērstu, darba devējam ir svarīgi apzināt, novērtēt un novērst psihoemocionālos riskus darba vidē, pielāgot darba slodzi katra iespējām un vajadzībām, apmācīt darbiniekus par stresa vadības pamatprincipiem, kā arī realizēt veselības veicināšanas pasākumus, iesaka J. Geduša. Savukārt pašiem darbiniekiem vajadzētu ievērot darba un atpūtas laiku, rūpēties par savu veselību, kustēties, veselīgi ēst un labi izgulēties.

Lai arī pārsvarā darba devēji ir izprotoši, gadās arī tādi, kas ieņem pozīciju – viss ir kārtībā un cilvēks pats vainīgs, ka netiek ar savu darba apjomu galā, paliek darbā ilgāk par astoņām stundām vai strādā mājās. Šie priekšnieki aizdomāties sāk tikai tad, ja biežāk parādās darba nespējas lapas, ir liela kadru mainība. 

Novērtē arī inspektors

Ķēdīte līdz arodslimības apstiprinājumam ir sarežģīta, un darbiniekam jābūt apņēmīgam, lai to izdarītu, atzīst S. Zariņa. Tas ir iemesls, kādēļ daudzi nolaiž rokas. Ja kādam kolēģim tas izdevies, sasparojas arī citi.

Kārtību, kādā tiek konstatēta arodslimības diagnoze, nosaka MK noteikumi. Ja ir aizdomas par arodslimību, jāvēršas pie ģimenes ārsta ar aicinājumu nosūtīt pie arodslimību ārsta. Viņš pacientu izmeklē, izvērtē veselības stāvokli, darba anamnēzi un, ja nepieciešams, nosūta uz papildu konsultācijām pie citiem speciālistiem. Ir gadījumi, kad arodslimību ārsts pieprasa darba vides higiēnisko raksturojumu VDI. 

Tādā gadījumā inspektors ierodas potenciālā arodslimnieka darba vietā, lai noteiktu, kādi darba vides riska faktori pastāvējuši, vai tas varējis izraisīt veselības traucējumus. Procesā piedalās gan darba devējs, gan potenciālais arodslimnieks, ja vien tajā brīdī viņam nav darba nespējas lapa vai citi attaisnojoši iemesli. Tas ļauj katrai pusei paust savu viedokli, komentēt situāciju, stāsta S. Zariņa. 

Inspektors piefiksē informāciju un vērtē, ko darba devējs darījis, lai mazinātu riskus darba vidē, piemēram, vai darbavieta iekārtota ergonomiski, vai ir kāds palīglīdzeklis smagumu pārvietošanai, vai ir visi individuālie darba aizsardzības līdzekļi. To visu norāda higiēniskajā raksturojumā un nosūta arodārstam. Ja pārbaudes laikā VDI konstatē, ka pārkāpumi darba aizsardzības jomā ir acīmredzami, inspektors var lemt par rīkojuma pārkāpuma novēršanai izsniegšanu vai administratīvā soda piemērošanu. 

Pērn šajās pārbaudēs konstatēti 326 pārkāpumi darba aizsardzības jomā un 15 – darba tiesību jomā. To novēršanai izsniegti 93 rīkojumi un piemēroti četri naudas sodi. Biežākie pārkāpumi saistīti ar darba vides iekšējo uzraudzību, obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtības neievērošanu, nepietiekamu, neregulāru apmācību, kā arī ar neatbilstošu darba vietu iekārtošanu, vēsta S. Zariņa. 

Ieteikumus ņem vērā

Ja diagnozes iespējamība apstiprinās, arodslimnieks iesniedz ārstu komisijas un ekspertīzes komisijas izsniegtos dokumentus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā pabalsta saņemšanai. Arodslimniekiem pieejami vairāki atbalsta veidi: slimības pabalsts, atlīdzība par darbspēju zaudējumu un atlīdzība par papildu izdevumiem. Iespēja tikt pie papildu līdzekļiem ir viens no iemesliem, kādēļ krīzes gados strauji pieauga arodslimnieku skaits. 

Ja pacientam pirmreizējā arodslimība ir apstiprināta, VDI par to informē darba devēju, norādot, ko ārsts ieteicis, lai mazinātu riska faktorus. Pirms dažiem gadiem inspektori veica pārbaudes uzņēmumos, lai konstatētu, ko darba devēji dara, lai slimības cēloņus mazinātu. "Par patīkamu pārsteigumu mums, daudzi darba devēji ņem vērā ārsta norādījumus, cenšas palīdzēt slimniekam un darba vidi uzlabo," saka S. Zariņa. Laikā, kad trūkst darbinieku, vieglāk ir uzlabot darba apstākļus, nekā pazaudēt labu strādnieku. 

Arodslimības

 

1349

Tik darba vietu higiēnisko raksturojumu 2018. g. sagatavoja Valsts darba inspekcijas inspektori, pārbaudot darba vietas pēc arodārstu pieprasījuma. 

VDI

1600

Tik eiro lielu apdrošināšanas atlīdzību par ārstēšanās un rehabilitācijas izdevumiem maksimāli var saņemt arodslimnieks. 

LM

Informācijai

Atbalsta veidi arodslimniekam

  • Slimības pabalsts. 

To piešķir 80 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas un izmaksā no darbnespējas pirmās dienas līdz darbspēju atgūšanai, ievērojot maksimālo slimības pabalsta izmaksas laiku. 

  • Atlīdzība par darbspēju zaudējumu. 

Šo atlīdzību var saņemt arī tad, ja cilvēks strādā. To piešķir, ja VDEĀK atzinusi, ka arodslimības dēļ cilvēks ir daļēji (vismaz 25 procentu apmērā) vai pilnībā zaudējis darbspēju. Ņemot vērā darbspējas zuduma procentus, atlīdzību aprēķina 35–80 procentu apmērā no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. 70 procentu šīs atlīdzības saņēmēju ir cilvēki ar darbspējas zudumu no 25 līdz 49 procentiem.

  • Atlīdzība par papildu izdevumiem. 

To arodslimnieki var saņemt neatkarīgi no darbspēju zaudējuma procenta. Atlīdzība paredzēta arodslimības ārstēšanas izdevumu segšanai – rehabilitācijai, medikamentiem un tamlīdzīgi. Tā ir vienreizēja atlīdzība.

  • Pabalsta un atlīdzības par darbspēju zaudējumu apjoms atkarīgs no darbinieka 12 mēnešu vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, atskaitot divus mēnešus no brīža, kad konstatēta arodslimība.  

Labklājības ministrija

Arodslimības

  • Kārtību, kādā tiek konstatēta arodslimības diagnoze, nosaka Ministru kabineta noteikumi Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība. Noteikumu 1. pielikumā ir noteikts arodslimību saraksts un iespējamie darba vides riska faktori, kas varētu izraisīt arodslimību. 
  • Labklājības ministrijas mājaslapā atrodama informācija par arodslimību noteikšanu, kā arī informatīvais materiāls Arodslimnieku tiesības.
  • Darba vides risku interaktīvai novērtēšanai izveidots rīks OiRA (Online interactive Risk Assesment). Mazo un vidējo uzņēmumu darba devēji bez specifiskām priekšzināšanām to bez maksas var izmantot sava uzņēmuma darba vides novērtēšanai un piemērotāko darba aizsardzības pasākumu plānošanai.

Labklājības ministrija un Valsts darba inspekcija

Viedokļi

Monitorē darbinieku pašsajūtu

Jekaterina Leidmane, SIA Circle K Latvia Biznesa atbalsta direktore:

Lai maksimāli pasargātu darbiniekus no izdegšanas sindroma un pārslodzes, gan degvielas uzpildes stacijās, gan centrālajā birojā Rīgā esam izveidojuši mūsdienīgu un ērtu darba vidi. Tas ne tikai ļauj produktīvi strādāt, bet arī atpūsties un socializēties. Staciju vadītāji un vietnieki, kā arī nodaļu vadītāji birojā ir apmācīti monitorēt darbinieku pašsajūtu un izvērtēt, vai kāds nav pārslogots un noguris. Regulāri tiek veiktas pārrunas, lai šādas situācijas neizveidojas. 

Darbiniekiem, vienojoties ar vadītāju, ir iespēja veidot savu darba grafiku un noslodzi. Stacijās strādājošie var pakārtot savas maiņas citiem ikdienas pienākumiem, bet biroja darbinieki – noteikt savu darba laiku un izmantot iespēju strādāt ārpus darba vietas. Stacijās darbinieki darba laikā var uzturēt savu enerģijas līmeni ar bezmaksas karstajiem dzērieniem un baudīt maltīti ar 50 procentu atlaidi. 

Katram darbiniekam atkarībā no stāža uzņēmumā pienākas noteikts skaits papildu brīvdienu, ko var izmantot neatkarīgi no obligātā atvaļinājuma. Tiem, kas pie mums strādā ilgāk par sešiem mēnešiem, nodrošinām veselības apdrošināšanu un citus veselību veicinošus testus. Tiem, kuri Circle K strādā ilgāk par pieciem gadiem, tiek organizēti pasākumi kopā ar uzņēmuma vadību.

 

Veicina veselīgu dzīvesveidu

Liene Dupate-Ugule, SIA Maxima Latvija komunikācijas vadītāja:

Lai nodrošinātu privātās un profesionālās dzīves līdzsvaru, darba maiņas veikalos tiek plānotas, pielāgojoties darbinieku vajadzībām, piemēram, studiju plāniem, rūpēm par bērniem vai vecākiem. Katru gadu vairāki miljoni eiro tiek ieguldīti inovācijā un tehniskos risinājumos, lai atvieglotu darbinieku ikdienu, izveidotu drošu un ērtu darba vidi. Tiek piedāvāta bezmaksas veselības apdrošināšana, apmaksātas obligātās veselības pārbaudes un citas medicīniskās pārbaudes. Darbiniekiem un viņu ģimenēm ir iespēja piedalīties Maxima Latvija organizētajos un citos pasākumos, tostarp bez maksas – Rīgas maratonā, velomaratonos visa Latvijā. Tas veicina veselīgu dzīvesveidu. Darba dienas noslēgumā biroja darbiniekiem ir iespēja apmeklēt vingrošanas nodarbības. Papildus tam uzņēmums veikala, loģistikas un pārtikas fabrikas darbiniekiem nodrošina bezmaksas pusdienas, dienesta viesnīcu, atsevišķos gadījumos arī transportu uz darbavietu un no tās. Tiek organizētas īpašās dienas bērniem un pat nodrošināta atbalsta stipendiju programma darbinieku bērniem.