Aktuāli par kooperatīvajām sabiedrībām un darbībām ap gaisvadu elektrolīnijām mežā

Aktuāli par kooperatīvajām sabiedrībām un darbībām ap gaisvadu elektrolīnijām mežā
2019. gada 1. janvārī spēkā stājas jauns Kooperatīvo sabiedrību likums. Turpmāk kooperatīvo sabiedrību veidi atkarībā no darbības veida netiek paredzēti. Brīvprātīga pielāgošanās jaunajam regulējumam – līdz 2019. gada 30. jūnijam. No 2019. gada 1. jūlija grozījumi statūtos iesniedzami obligāti, ja tiek veiktas citas izmaiņas
Foto: AdobeStock

Abonentizdevuma autors zvērinātu advokātu birojs "TGS Baltic" jaunākajos papildinājumos ir ietvēris informāciju par aktualitātēm meža nozarē, tās regulējumā un regulējuma piemērošanā.

Dodot rokasgrāmatas lietotājam iespēju sekot līdzi aktualitātēm, jaunajos papildinājumos atradīsiet:

  • aktualizētu informāciju par kooperatīvo sabiedrību regulējumu. 2019. gada 1. janvārī spēkā stājas jauns Kooperatīvo sabiedrību likums, kas vērsts uz kooperatīvo sabiedrību darbības un pārvaldes atvieglošanu. Turpmāk kooperatīvo sabiedrību veidi atkarībā no darbības veida netiek paredzēti. Līdz 2019. gada 1. jūlijam Uzņēmumu reģistram varēs pieteikt jebkādus statūtu grozījumus, vēl nenodrošinot visu statūtu noteikumu atbilstību jaunajām prasībām. Sākot ar 2019. gada 1. jūliju,  kooperatīvajām sabiedrībām, piesakot jebkādas izmaiņas Uzņēmumu reģistra žurnāla ierakstos vai piesakot dokumentus reģistrācijai (pievienošanai reģistrācijas lietai), būs pienākums vienlaikus iesniegt arī statūtu grozījumus, nodrošinot statūtu atbilstību jaunajām prasībām. aprakstu par darbības ap gaisvadu elektrolīnijām mežā, tostarp par meža īpašnieka un elektrisko tīklu īpašnieka pienākumiem un tiesībām;
  • aktualitātes par darbībām ap gaisvadu elektrolīnijām mežā;
  • informāciju par jaunumiem tiesu praksē.

Tiesu prakse papildināta ar šādiem spriedumiem:

  • Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2018. gada 14. maija spriedums lietā Nr. A420353814, SKA-149/2018. Fiziska persona cēla prasību par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments atzina par pamatotu Rīgas pilsētas pārvaldes atteikumu izdot pieteicējam būvatļauju piebraucamā ceļa izbūvei meža apsaimniekošanas vajadzībām, jo piebraucamais ceļš nav meža infrastruktūras objekts, attiecīgi piemērojama Meža likuma 41. panta pirmā daļa. Pieteicēja pieteikums ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu apmierināts. Tiesa secināja, ka mežā meža apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām un rekreācijai izveidots autoceļš ir viens no meža infrastruktūras objektiem, par kura būvniecību nav maksājama atmežošanas kompensācija. Tā kā arī pilsētas teritorijā var atrasties mežs, tad vispārīgi nav izslēdzams gadījums, kad arī šādā mežā var būt meža infrastruktūras objekti, tostarp piebraucamais ceļš, ja tā mērķis ir meža apsaimniekošana un aizsardzība, kā arī rekreācija. Augstākā tiesa atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, norādot – lai objektu atzītu par meža infrastruktūras objektu, svarīgs ir objekta būvniecības un ierīkošanas mērķis, proti, tam jākalpo meža apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām vai rekreācijai. Katrā atsevišķā gadījumā šāds mērķis tiesību piemērotājam ir jāvērtē. Tostarp jāvērtē, vai pieteicēja plānotā piebraucamā ceļa mērķis ir tikai meža apsaimniekošana un vai šādas meža platības apsaimniekošana nav iespējama bez piebraucamā ceļa būvniecības, vai arī piebraucamā ceļa būvniecības mērķis galvenokārt ir saistīts ar uz pieteicējam piederošā zemes gabala esošo būvi, proti, vai piebraucamais ceļš intensīvāk tiks izmantots meža apsaimniekošanai vai piekļūšanai būvei.
  • Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2018. gada 27. jūnija spriedums lietā Nr. A42396514, SKA-195/2018. Fiziska persona cēla prasību tiesā par Rīgas domes lēmuma atcelšanu. Pieteicēja sev piederošā teritorijā bija apzāģējusi divas liepas, atstājot stumbrus bez vainagu. Ar Lēmumu Rīgas dome pieteicējai bija uzlikusi pienākumu samaksāt zaudējumu atlīdzību par minēto liepu bojāšanu, pamatojoties uz Rīgas domes 2013. gada 15. janvāra saistošiem noteikumiem Nr. 204 "Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumi", Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumiem Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" un Meža likuma 8. pantu. Tiesa secināja, ka Meža likuma 8. panta otrajā daļā zaudējumu atlīdzība paredzēta tikai par tādu dabas daudzveidības samazinājumu, ko radījis koka augtspējas pilnīgs zudums. Proti, šajā normā jēdziens "ciršana" apzīmē tādu iedarbību uz koku, kuras rezultātā koks pilnībā zaudē savu augtspēju. Rīgas domes 2013. gada 15. janvāra saistošo noteikumu Nr. 204 "Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumi" 28. punkta norma, ciktāl tā paredz pienākumu maksāt zaudējumu atlīdzību par to, ka koks ārējas iedarbības rezultātā ir daļēji zaudējis augtspēju, pārsniedz likumdevēja doto deleģējumu un neatbilst Meža likuma 8. pantam.

 

Meža nozares rokasgrāmata

 

   

     Meža nozares rokasgrāmata